Lombardi un juvilierizstrādātāji iepērk zeltu, to tālāk pārdodot ārvalstīs, tā pārvēršot Latviju no zelta importētājvalsts eksportētājā.
Gredzenu, ķēdīšu un auskaru nēsātājiem Latvijā izmisīgi vajag naudu, kamēr citur pasaulē cilvēki vēlas tieši pretējo – brīvos līdzekļus pārvērst zeltā. Šo apstākļu sakritība lombardus un juvelierizstrādātājus pamudinājusi novākt agrāk populāros uzrakstus «pārdod», to vietā izkarot «pērk», raksta laikraksts Latvijas Avīze.
Kopš 21. gadsimta sākuma zelta cena pasaules tirgū ir gandrīz nerimtīgi kāpusi un tai līdzi arī Latvijas uzpircēju piedāvātās summas.
«Par zeltlietām, kas pirms dažiem gadiem pirktas, maksājot, piemēram, 500 dolārus par unci jeb 11 – 12 latu par gramu, šodien var dabūt tikpat. Turklāt pārdodot ne vairs kā juvelierizstrādājumus, bet gan kā mazvērtīgākos zelta lūžņus,» saka Latvijas proves biroja vadītājs Pēteris Brangulis.
Izdevīga šī situācija ir arī zelta tirdzniecības uzņēmumiem, kam dārgmetālu uzpirkšana kļuvusi par biznesu, kas ļauj izdzīvot, jo iekšzemes pieprasījums pēc zelta sarucis par 60 procentiem, stāsta P. Brangulis.
Eksportētie zelta lūžņi, nonākuši ārvalstu zelta pārstrādes rūpnīcās, lielākoties pārtop investīciju zeltā – stieņos un monētās, pēc kā pieprasījums pasaulē joprojām aug, norāda investīciju zelta tirdzniecības uzņēmuma Goldinvest Asset Management īpašnieks Pēteris Avotiņš.
Izvest zeltu ārpus Latvijas ir izdevīgāk arī tāpēc, ka eksportējot nav jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis, piebilst investīciju zelta uzņēmuma SIA Tavex valdes locekle Evita Grundberga.
Tieši lombardu reklāmas, solot aizdot naudu pret zeltu vai to nopirkt, ielās ir daudz un uzkrītošas. Atklāt, ko ar zeltu dara tālāk, lombardos lielākoties negrib.
Lai vai kādus līkločus uzpirktās zeltlietas mestu pa starpnieku ķēdēm, lielākā daļa, visticamāk, beigās tāpat nonāk Šveicē un Austrālijā, uzskata Barona lombarda vadītājs Mareks Paļivoda. “Paši uz ārzemēm nevedam, esam pārāk maziņi, lai to darītu. Taču pie mums pēc zelta brauc leiši. Katru dienu kāds ienāk un prasa.” Vēl pirms apmēram gada Latvijā zelts bijis būtiski lētāks nekā Lietuvā, bet šobrīd, ja ir atšķirība, tad minimāla, lēš M. Paļivoda. Zelta meklējumos Latvijā mēdz ierasties arī uzpircēji no Polijas, tāpat daži lombardi zeltu pārpārdod investīciju zelta firmām “Tavex” un “Goldinvest Asset Management”. Tie gan neesot lieli daudzumi.
Tāpat kā visur ekonomikā, arī zelta tirgū procesi ir cikliski un Latvijā zelta iepirkšanas bums varētu ilgt vēl apmēram gadu: “Līdz brīdim, kad tie, kam ir finansiālas problēmas, vai nu būs tikuši ar tām galā, vai otrs variants – tās risinot, būs zeltu pārdevuši un vairs nepietiks, ko uzpirkt. Zelta uzpircēji gan, neraugoties uz to, pastāvēs vienmēr,” atzīst P. Brangulis.