Balstoties uz Drošības policijas pārbaudēm, Latvijā ievērojami pieaudzis termiņuzturēšanās atļauju atteikumu skaits. Par iemesliem drošības iestāde nestāsta.
Patiesos ieguldījumu apmērus, ko Latvijas tautsaimniecībai dod šīs programmas īstenošana, precīzi neviens nezina. Vieni uzskata, ka līdz ar stingrākiem nosacījumiem iebraucējiem programma ir apstājusies, no kā cieš mūsu ekonomika. Savukārt Valsts kontrole nesen pabeigusi revīziju un atklājusi, ka ārvalstniekiem ir iespēja šmaukties ar valstij nomaksāto nodokļu summām, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.
Firma Forma Pro Films atrodas Vecrīgā, bijušajā Parex bankas ēkā. To dibināja Krievijas pilsoņi Vladimirs Kostins un Ļubova Zaiceva 2011.gadā. Iemaksāja likumā prasītos 35 tūkstošus eiro uzņēmuma pamatkapitālā un pieteicās termiņuzturēšanas atļaujas iegūšanai. Pagāja gads un šajā laikā nodokļos kapitālsabiedrībai bija jānomaksā 28 tūkstoši eiro, lai būtu pamats investoriem atļauju pagarināt.
Kompānija uzrādīja nomaksāto PVN un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) to ņēma vērā. Bet vēlāk uzņēmēji šo pārmaksāto naudu atguva. Tādējādi sanāk, ka valsts budžetā palika vien trīs tūkstoši eiro, kas ir par 25 tūkstošiem mazāk, kā noteikts likumā
Forma Pro Films Latvijā nodibinājusi firmu tīklu, kas piedalās gan Latvijas kinocentra konkursos, gan Rīgas filmu fonda projektos. Četras reizes noslēgts līgums par līdzfinansējumu ārvalsts filmu uzņemšanai Rīgā. Tomēr no domes nauda nav saņemta, jo firma nevarēja atskaitīties par paveikto.
Pērn Forma Pro Films dibinātāji atkal lūdza pagarināt viņiem uzturēšanās atļauju, bet nepieciešamos nodokļus solīja nomaksāt vēlāk. Migrācijas lietu pārvalde tam piekrita
«Ņemot vērā to, ka likumdevējs paredzējis vērtēt ieguvumu, protams, rodas jautājums, ja šis ārzemnieks ir norādījis savos iesniegumos, ka viņam neveicas ar uzņēmējdarbību, kā rezultātā viņš nevarēs samaksāt noteiktajā termiņā noteikto nodokļu summu, kāpēc tomēr tiek dota iespēja nomaksāt vēlāk un atļauju pagarina,» tā Valsts kontroles revidente, juriste Daina Baha.
Par pārvaldes lēmumiem sākta dienesta pārbaude. Raidījumam zināms, ka Forma Pro Films strīdīgajā gadījumā ierēdnis veidlapā ar roku pierakstījis, ka saņēmis priekšnieka vietnieces Mairas Rozes personīgo atļauju reģistrēt termiņuzturēšanas atļauju. «Jā, nākamajā gadā trūka maza summiņa, kas jau pēc mēneša tika nomaksāta. Tā kā nākamais gads bija kārtībā. Bet, ja mēs skatāmies par kopējiem gadiem, tad, tur protams, nesanāk,» teic PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze.
Latvijā patlaban dzīvo ap 33 tūkstošiem iebraucēju ar termiņuzturēšanās atļaujām. Tās izsniedz uz pieciem gadiem, taču katru gadu atļauja jāpagarina. Valsts kontrole nejaušā izlasē pārbaudīja 50 saņēmēju pieteikumu. Atklātais ļauj runāt par nepilnībām kontrolē.
«Ja mēs runājam tieši par sadaļu, kas attiecas uz atļauju izsniegšanu pret ieguldījumu uzņēmējdarbībā, tad šī tieši bija tā daļa, kur mēs konstatējām visvairāk pārkāpumus. Kopumā tie bija 20% no visiem pārbaudītajiem gadījumiem, kur mēs uzskatām, ka atļauja tika pagarināta nelikumīgi,» stāsta Valsts kontroles padomes locekle Ilze Grīnhofa.
Uzņēmējiem neizdotos PMLP apmānīt, ja tai būtu pieeja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datu bāzēm, kur varētu pārliecināties par nomaksātajiem nodokļiem vairāku gadu periodā. Ministrija tagad domā, kā uzlabot likumu
Kopš uzturēšanās atļauju programmas izveides vienīgā lēmumu pieņēmēja un reizē arī kontrolējošā iestāde ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Lielais pieteikumu bums pērn un tagad arī Valsts kontroles revīzijā atklātais rāda, ka tai ir grūtības uzturēšanās atļauju biznesu efektīvi administrēt.
Lai drošības dienesti varētu pārbaudīt visus iebraucējus, naudu tam politiķi iedeva tikai no šā gada. Sākās pārbaudes gan par tiem, kas atļaujas saņēma pirms pieciem gadiem, gan tiem, kas atļaujas prasa no jauna. Drošības policijā saka, ka būtiski pieaudzis atteikumu skaits, neatklājot kāpēc un kādi ir galvenie iemesli.
«Šīs pēcpārbaudes ir ļoti efektīvas! Vismaz tā informācija, kas ir manā rīcībā, rāda to, ka viņi ir atrakuši to, kas nav bijis visos šajos pēdējos gados, kopš šī shēma vispār strādā. Līdz ar to mēs varam sagaidīt visādus atklājumus, un izrādīsies, ka nemaz jau tik «tīri» šie investori nav, bet viņus vairāk interesē Šengenas vīza,» saka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.
Latkovskim ir sīvi viedokļu pretinieki ne tikai Saeimas frakcijās, bet arī Vienotības rindās. Saeimā uz 2.lasījumu Imigrācijas likumā iesniegti priekšlikumi, kas paredz būtiski atvieglot atļauju saņemšanu. Grib mazināt slieksni īpašumiem un nodokļos nomaksājamām summām vidēji lieliem uzņēmumiem. Deputāts Inesis Boķis neslēpj, ka aiz viņa priekšlikumiem stāv darba devēju konfederācija, bankas un lielo pilsētu asociācija.
Ekonomikas ministrija, kam būtu jārūpējas par valsts izaugsmi, patlaban nav iesniegusi nevienu priekšlikumu strīdīgajā likumā. Iekšlietu ministrija nav pret liberālāku atļauju izsniegšanas kārtību, kamēr vien tiek akceptēts viņu priekšlikums, ka Ministru kabinets aptur šo programmu, ja atklājas draudi nacionālajai drošībai.
«Mēs uzskatām, ka šī sarkanā kartīte ir jāpatur un bez šīs sarkanās kartītes mēs nevaram piekrist šiem liberalizēšanas priekšlikumiem,» uzsver Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa.
Ref: 102.000.102.9317