Latvijā pieaug vācu valodas studentu skaits

Šogad Latvijā ir ievērojami pieaudzis vācu valodu studējošo skaits. Dažu valodu kursu pārstāvji biznesa ziņu portālam BNN.LV atzina, ka viens no šādas pastiprinātas intereses iemesliem ir Vācijas un Austrijas darba tirgus atvēršana.

Valodu Centra pārstāve Gunita Borzova apliecināja, ka vācu valodu studējošo skaits pēdējā laikā ir pieaudzis. «Grūti pateikt, kas notiks rudenī, bet interese par vācu valodas apguvi pašlaik ir», tā Borzova. Uz jautājumu par to, vai šo pieaugumu var saistīt ar Vācijas un Austrijas darba tirgus atvēršanu, eksperte teic, ka sarunas ar izglītojamiem radot, ka lielākā daļa studentu mācās tieši šo iemeslu vadīti.

Visbiežāk kā iemesls vācu valodas apguvei tiek minēts darbs tieši vāciski runājošās valstīs. Otrajā vietā ir darbs ar ārzemju darījumu partneriem Latvijā, tālāk seko izglītības iegūšana vācu valodā vai kādi personīgi iemesli – piemēram, ja ģimenes locekļi runā vāciski.

«Kas attiecas uz mūsu mērķauditoriju, tad tie pārsvarā ir izglītojamie vecumā no 20 līdz 56 gadiem. Pašlaik vācu valodu apgūst aptuveni 45% vīrieši un 55% sievietes», atzīst Valodu Centra eksperte.

Kā zināms, vācu valoda nebūt nav tā vieglākā un pēc Borzovas viedokļa, tās apguvei būs nepieciešami vismaz trīs līdz četri semestri, kas ir aptuveni 300 mācību stundas. «Taču arī tad tas būs tikai sarunvalodas līmenis», norādīja Borzova, piebilstot, ka mācīšanas intensitāte ir atkarīga no katra izglītojamā spējam, ko pamatā nosaka viņa motivācija.

Gētes Institūta Valodas nodaļas lietvede Gunta Akmeņkalne atzīst, ka studējošo skaits ir pieaudzis arī viņu valodas kursos. «Mums kursi vienmēr ir pilni un vairāk apmācīt mēs nevaram. Līdz ar to es nevaru pateikt, cik liels ir tas pieaugums», teic speciāliste. Tāpat viņa prognozē, ka interese par vācu valodu vēl kādu laiku turpinās pieaugt.

Studentu skaita palielināšanos viennozīmīgi var saistīt ar Vācijas un Austrijas darba tirgus atvēršanu, bet pēc Akmeņkalnes viedokļa, tas gan nenozīmējot, ka visi jau brauc prom. «Liela daļa vēl nav izlēmuši un sāk apgūt vācu valodu ar domu, ka „neko nevar zināt” un gan jau nākotnē noderēs».

Gētes Institūtā izteiktas tendences par kādu konkrētu studējošo kategoriju, kas masveidā izvēlētos apgūt vācu valodu nav. «Pieaugušo kursos ir gan studenti, gan vidēja vecuma strādājošie, gan pensionāri. Daudz skolēnu mācās ar domu studēt Vācijā. Publika ir visdažādākā», rezumēja Akmeņkalne.