Otrdien, 25.oktobrī Ministru kabineta sēdē plānots izskatīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu «Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu». Parīzes nolīgums ir starpvalstu līgums, kura mērķis ir stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai.
Tādējādi Latvija uzsāks Parīzes nolīguma ratifikācijas procesu, informē ministrija.
Parīzes nolīgums tiek uzskatīts par līdz šim nozīmīgāko starptautisko vienošanos klimata pārmaiņu ierobežošanai. Tas ar 195 valstu vienbalsīgu lēmumu tika apstiprināts 2015.gada nogalē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām dalībvalstu sanāksmes ietvaros. Papildus emisiju samazināšanas mērķiem, Parīzes nolīgums nosaka mērķus arī saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un investīciju novirzi oglekļa mazietilpīgā attīstībā periodā pēc 2020.gada.
Latvijas pienākumi Parīzes nolīguma ratifikācijas gadījumā būs īstenot saistības, ko paredz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kopīgā apņemšanās līdz 2030.gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par vismaz 40% salīdzinājumā ar 1990.gadu. Tas nepieciešams, lai noturētu globālās temperatūras pieaugumu būtiski zem diviem grādiem pēc Celsija līdzinot ar pirmsrūpniecības laikmeta vidējo temperatūru.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards uzsver: «Šobrīd Eiropas Savienības iekšienē norit sarunas par katras ES dalībvalsts ieguldījumu Parīzes nolīguma prasību par SEG emisiju ierobežošanu un klimata pārmaiņu novēršanu īstenošanai. Latvija sarunās līdz šim panākusi sev būtiski izdevīgākus nosacījumus nekā sākotnēji tika piedāvāts, proti, Latvijai tagad piedāvātais mērķis ir 6% samazinājums salīdzinot ar 2005.gadu, kas ir trešais zemākais mērķis starp visām 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm, taču sarunas vēl turpinās.»
ES vārdā Parīzes nolīgums tika ratificēts šā gada 5.oktobrī saskaņā ar 30.septembra Vides Padomes lēmumu Nr. 12256/16, kura 3.pants paredz, ka ES dalībvalstis cenšas veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai tās savus ratifikācijas instrumentus deponētu reizē ar ES vai cik vien ātri iespējams pēc tam.
Savukārt šā gada 22.aprīlī vēsturiskā ceremonijā, kas norisinājās Ņujorkā (ASV), Gerhards Latvijas Republikas vārdā parakstīja Parīzes nolīgumu.
Līdz šā gada 22.oktobrim Parīzes nolīgumu bija ratificējušas jau 84 valstis, kas atbildīgas par aptuveni 61% pasaules SEG emisijām, starp tām arī lielākās emitētājas pasaulē – ASV, Ķīna un Indija. Arī vairākas ES valstis ir pabeigušas ratifikāciju – Vācija, Francija, Polija, Ungārija u.c. Parīzes nolīgums stāsies spēkā šā gada 4.novembrī.
Ref: 102.000.102.13737