Latvijā strādājošie savās darba vietās izjūt arvien lielāku spriedzi

Pēdējo gadu laikā uzņēmumos ievērojami pieauguši tā dēvētie psihosociālie un psihoemocionālie riski – spriedze, nedrošība, pārgurums.

Par psihoemocionālo riska faktoru novēršanu Latvijas uzņēmumos rūpējas retāk kā citās valstīs, to apliecina ES Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) pētījums par jaunajiem darba vides riskiem Eiropā.

Latvijas darba devēji un nodarbinātie par būtiskākajiem riska faktoriem, kas var radīt paaugstinātu stresu, nosauc garas darba stundas, sarežģītu klientu apkalpošanu, fiziskas vai/un garīgas vardarbības draudus, neskaidru uzņēmuma personāla attīstības politiku, kā arī nodarbināto neiesaistīšanos darba vides veidošanā uzņēmumā.

Lai arī aptaujātie Latvijā biežāk kā vidēji citās ES valstīs atzinuši, ka viņu uzņēmumā pastāv psihoemocionālie riska faktori, diemžēl, Latvijas uzņēmumos ievērojami retāk kā citās valstīs domā par riska faktoru mazināšanu un novēršanu. Tāpat nodarbinātie Latvijā ir mazāk informēti, kur meklēt palīdzību, ja radušās psihoemocionāla rakstura problēmas (salīdzinājumam – Skandināvijas valstīs gandrīz 90% nodarbināto ir informēti, pie kā vērsties, lai problēmas risinātu, Latvijā – tikai aptuveni 60%).

Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa par satraucošu signālu uzskata faktu, ka salīdzinājumā ar 2009.gadu, pērn pieauguši nāves gadījumi darba vietās, kas klasificējami kā dabīga nāve (nāves iemesls nav bijis tieši saistīts ar darba vides faktoru iedarbību). «Tas varētu arī liecināt par iespējamu psihoemocionālu risku klātbūtni bojā gājušo darba vietās – ilgstošu spriedzi, neatrisinātiem konfliktiem, regulārām virsstundām, nedrošību par nākotni vai citiem veselību pasliktinošiem faktoriem», pauž S. Zariņa. Ja 2009.gadā vislielākais dabīgā nāvē bojā gājušo skaits darba vietās bija vecuma grupā no 55-64 gadiem (11 cilvēki), tad pērn – vecuma grupā no 45-54 gadiem (11 cilvēki).

EU OSHA pētījuma dati liecina, ka gandrīz puse aptaujāto uzņēmumu vadītāju atzinuši – psihosociālos riskus novērst apgrūtina «problēmas jutīgums», «informācijas trūkums» vai «resursu trūkums (laiks, personāls vai naudas līdzekļi)».

Tomēr darba aizsardzības speciālisti norāda, ka dažkārt ar nelielām izmaiņām darba organizācijā un vidē (piemēram, elastīga darba laika un pārtraukumu plānošanu, piemērotu sadzīves un atpūtas telpu nodrošināšanu, nodarbināto apmācību un informēšanu u.c.), var ievērojami uzlabot psihoemocionālo klimatu darba vietās. Svarīgi arī, lai uzņēmumā vai iestādē darbiniekam būtu iespēja izrunāt radušās problēmas, saņemt psiholoģisku atbalstu un zināšanas par veidiem, kā rīkoties spriedzes situācijās.