Latvijas Bankas rīcībā nav informācijas par to, ka tās Maksājumu sistēmu pārvaldes vadītāja vietniecei Irēnai Krūmanei, kura iepriekš bija Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja, būtu noteikti kādi ierobežojumi darba pienākumu izpildē.
«Krūmane strādā ikdienas režīmā. Mūsu rīcībā nav informācijas, ka viņai būtu noteikti kādi ierobežojumi darba pienākumu izpildē,» pauž Latvijas Bankā.
Iepriekš raidījums TV3 ziņas, atsaucoties uz tā rīcībā esošo neoficiālo informāciju, vēstīja, ka kukuļņemšanā aizdomās turētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam liegts tikties ar Krūmani, kā arī likvidējamās Trasta komercbankas bijušo valdes locekli Viktoru Ziemeli un kādreizējo akcionāru Igoru Buimisteru. Ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), ne Rimšēvičs un viņa advokāts raidījumam nekomentēja šo informāciju.
Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Rimšēvičam ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – drošības nauda, aizliegums ieņemt bankas prezidenta amatu, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts. Vienlaikus Rimšēvičs paziņojis, ka ir nolēmis neatkāpties no amata.
Krūmane FKTK priekšsēdētājas amatu ieņēma no 2008.gada 28.aprīļa līdz 2011.gada decembrim, kad Saeima viņu atbrīvoja no amata pamatojoties uz iesniegto atlūgumu. Krūmane atlūgumu iesniedza pēc Latvijas Krājbankas darbības apturēšanas.
Savukārt kopš 2012.gada maija Krūmane ir Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu pārvaldes vadītāja vietniece. Viņa pamatā strādā ar Kredītu reģistra jautājumiem, tostarp koordinējot Kredītu reģistra darbības nodrošināšanu un attīstību, sadarbību ar Kredītu reģistra dalībniekiem un to uzraudzības iestādēm. Tāpat Krūmane koordinē Latvijas dalību AnaCredit – Eiropas līmeņa kredītu reģistra – projektā.
Jau ziņots, ka Eiropas Centrālā banka pēc FKTK ierosinājuma no 2016.gada 4.marta anulēja Trasta komercbankai izsniegto licenci, ņemot vērā, ka banka ilgstoši pieļāva nopietnus pārkāpumus vairākās svarīgās bankas darbības jomās. Tāpat tika ņemts vērā FKTK kā Latvijas Noregulējuma iestādes izvērtējums, ka bankai nav iespējams piemērot noregulējumu jeb glābt to sabiedrības interesēs. Trasta komercbanku par likvidējamu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina 2016.gada 14.martā. Savukārt 2017.gada 10.martā Trasta komercbanka tika pasludināta par maksātnespējīgu un sākta bankas bankrota procedūra.