Eiropas valstīs vienlaikus var konstatēt vairākus ekonomikai labvēlīgus faktorus. Naftas cenas joprojām ir relatīvi zemas, pasaulē ir vērojama stabila ekonomikas izaugsme, turpinās eiro kursa kritums, un Eiropas Savienībā (ES) tiek īstenota labvēlīga ekonomikas politika.
Monetārajā jomā finanšu tirgus ievērojami ietekmē Eiropas Centrālās bankas īstenotā kvantitatīvās stimulēšanas politika, un līdz ar to pazeminās procentu likmes un tiek sagaidītas labākas iespējas saņemt kredītus. Tā kā fiskālajā jomā kopumā ES tiek īstenota neitrāla pieeja – nedz stingra, nedz arī pavisam brīva – arī fiskālā politika būs piemērota izaugsmes vajadzībām. Laika gaitā ir sagaidāmi arī rezultāti no īstenotajām strukturālajām reformām un Investīciju plāna Eiropai, liecina Eiropas Komisijas sagatavotais pētījums Ekonomikas prognoze – 2015. gada pavasaris (Spring 2015 Economic Forecast).
Līdz ar to var sagaidīt, ka 2015.gadā reālais IKP visas ES mērogā pieaugs par 1,8 %, bet eirozonā – par 1,5 %, tas ir, attiecīgi par 0,1 % un 1,2 % procentpunktiem vairāk, nekā tika prognozēts pirms trim mēnešiem. Attiecībā uz 2016. gadu Komisija prognozē izaugsmi par 2,1 % visas ES mērogā un par 1,9 % eirozonā.
Galvenais IKP izaugsmes dzinējspēks ir iekšzemes pieprasījums, turklāt šogad vēl ir sagaidāms privātā patēriņa apjoma kāpums, bet nākamgad – jauns pavērsiens ieguldījumu jomā.
«Latvijas ekonomika saglabā pozitīvu attīstības prognozi arī pēc EK pavasara datiem un joprojām aug straujāk nekā ES vidējie rādītāji, taču izaugsmes prognoze kopš februāra ir samazināta no 2,9% uz 2,3% šogad un no 3,6% uz 3,2% nākamā gadā. Galvenais faktors izaugsmes prognozes samazināšanai ir Ukrainas krīze un Krievijas ekonomikas lejupslīde, jo Latvijas ekonomika joprojām ir jūtīga pret Krievijas rubļa svārstībām un Krievijas tirgus ieņem nozīmīgu lomu Latvijas preču un pakalpojumu eksportā. Latvijai būtiski koncentrēties uz sistemātisku un nopietnu atbalstu uzņēmējiem apgūstot jaunus eksporta tirgus un savlaicīgu darbu, lai ātrāk apgūtu visus Latvijai pieejamos ES fondu līdzekļus, kas sniegtu nozīmīgu atbalstu uzņēmējdarbības stimulēšanai,» komentē par eiro un sociālo dialogu atbildīgais EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.
Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas lietu komisārs Pjērs Moskovisī norāda: «Pavasaris ir atnācis ar tik labām ziņām Eiropas ekonomikai, kādas nav pieredzētas vairākus gadus: pozitīvu pavērsienu ir veicinājuši gan ārējie faktori, gan politikas iniciatīvas, kuru pirmos rezultātus tagad varam novērtēt. Tomēr iesāktais ir jāturpina, lai panāktu, ka ekonomikas atlabšana nav tikai sezonāla parādība. Pasākumi ieguldījumu un reformu jomā, kā arī atbildīga fiskālā politika ir galvenie priekšnosacījumi, kas jāievēro, lai nodrošinātu Eiropai nepieciešamās darbavietas un ekonomikas izaugsmi.»
Minētie apstākļi pozitīvi ietekmēs visas ES dalībvalstis. Tomēr tas, cik labvēlīgi tie ietekmēs konkrētas valsts ekonomiku, būs atkarīgs no valsts spējas reaģēt, piemēram, uz naftas cenu pazemināšanos un eiro kursa kritumu. ECB īstenotā kvantitatīvās stimulēšanas politika, iespējams, vairāk ietekmēs tās valstis, kurās iepriekš pastāvēja stingri finansēšanas ierobežojumi. Tomēr dažās dalībvalstīs salīdzinoši zema kapitāla rezervju līmeņa un liela ienākumus nenesošu aizdevumu īpatsvara dēļ kvantitatīvās stimulēšanas pozitīvā ietekme uz banku kreditēšanu varētu izrādīties vājāka.
Ir sagaidāms, ka inflācija 2015. gada pirmajā pusē joprojām būs tuvu nullei – galvenokārt enerģijas cenu krituma dēļ. Tomēr gada otrajā pusē un vēl vairāk 2016. gadā būtu jāpieaug patēriņa cenām, jo nostiprinās iekšzemes pieprasījums, sašaurinās starpība starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu, tiek neitralizēta izejvielu cenu samazināšanās ietekme, un eiro kursa kritums izraisa ievesto preču cenu paaugstināšanos. Sagaidāms, ka gada griezumā inflācija gan ES, gan eirozonā pieaugs no 0,1 % šogad līdz 1,5 % nākamajā gadā.
Nodarbinātības pieaugumu veicina spēcīgāka ekonomiskā aktivitāte. Tomēr bezdarba līmenis, lai arī pazeminās, joprojām ir augsts. Sagaidāms, ka bezdarbs Eiropas Savienībā un eirozonā šogad samazināsies attiecīgi līdz 9,6% un 11,0% līmenim, jo uzlabojumi darba tirgū ir vērojami daudzās nozarēs. Tā kā 2016. gadā ekonomikas izaugsme nostabilizēsies vēl vairāk, ir sagaidāms, ka šī tendence turpināsies, it īpaši valstīs, kas nesen īstenojušas darba tirgus reformas. Bezdarba līmenis 2016. gadā samazināsies līdz 9,2 % visas ES mērogā un 10,5 % eirozonā, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.
Pateicoties pēdējo gadu centieniem korekciju jomā, spēcīgākai ekonomiskajai aktivitātei un zemākiem procentiem par vēl neatmaksāto valsts parādu, turpina uzlaboties ES un eirozonas fiskālā prognoze. Lai gan kopumā fiskālā politika ir neitrāla, ir sagaidāms, ka šogad Eiropas Savienības dalībvalstīs budžeta deficīta attiecība pret IKP samazināsies līdz 2,5 % (2014. gadā šis rādītājs bija 2,9 %), bet nākamgad – līdz 2,0 %. Tiek prognozēts, ka eirozonā tā samazināsies no 2,4 % pagājušajā gadā līdz 2,0 % šajā gadā un 1,7 % nākamajā gadā. Tiek lēsts, ka valsts parāda attiecība pret IKP gan ES, gan eirozonā 2014. gadā ir sasniegusi maksimumu; sagaidāms, ka šogad tā samazināsies un 2016. gadā ES mērogā sasniegs 88,0 % līmeni, bet eirozonā – 94,0 %.
Ekonomikas attīstības perspektīvai joprojām piemīt liela nenoteiktības pakāpe, tomēr vispārējais perspektīvas risku līmenis šķiet samērā līdzsvarots.
Iespējams, ka IKP izaugsme izrādīsies straujāka, nekā pašlaik tiek sagaidīts: tas varētu notikt, ja labvēlīgo apstākļu faktori pastāvēs ilgāk vai to ietekme būs spēcīgāka. Tomēr IKP izaugsme varētu arī likt vilties, ja palielināsies ģeopolitiskā spriedze vai ja būs vērojama spriedze finanšu tirgos – piemēram, ASV monetārās politikas normalizēšanās ietekmē. ECB īstenotās kvantitatīvās stimulēšanas politikas un izaugsmes perspektīvas augšupvērstās korekcijas ietekmē ir samazinājušies inflācijas perspektīvas riski, norādīts prognozē.
Šī prognoze ir balstīta uz vairākiem ārējos avotos minētiem pieņēmumiem attiecībā uz valūtas kursiem, procentu likmēm un biržā tirgoto izejvielu cenām. Izmantotie skaitļi atspoguļo tirgus gaidas, kas šīs prognozes sagatavošanas laikā apzinātas atvasināto instrumentu tirgos.
Ref: 102.000.102.9714