Šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 2,5%. Šī prognoze ir zemāka nekā tika prognozēts pērnā gada septembrī – lēnākas izaugsmes pamatā ir recesija eirozonā, tā jaunākajā Latvijas makroekonomikas apskatā prognozē Latvijas Komercbanku asociācija (LKA).
Taču izaugsme joprojām ir trausla. Laikā, kad eirozonā ir recesija, aug bezdarbs un diskusijās par iespējamiem risinājumiem tiek pārkāpti arvien vairāk tabu, diemžēl arī Latvija nevar rēķināties ar stabilu vidi tās izaugsmei nākotnē. Ja aizvadītā pusgada laikā problēmu saasinājums eirozonā vēl nav apturējis mūsu ekonomikas izaugsmi, ilgstošu un lielāku satricinājumu gadījumā tas neizbēgami notiktu, norāda ekonomisti.
Ja eirozonai izdosies izvairīties no lieliem satricinājumiem, nākamgad izaugsme kļūs straujāka, Latvijas IKP pieaugot par 3,3%. Bezdarbs turpinās samazināties, bet darba samaksa – pakāpeniski pieaugt. Tomēr, tā kā IKP prognoze ir piesardzīgāka nekā iepriekšējā apskatā, gan nodarbinātība, gan darba samaksa augs lēnāk. Arī inflācija 2012.gadā saruks lēnāk, jo gada sākumā negaidīti strauji kāpa naftas cenas. Līdz ar lēnāku eksporta izaugsmi vājās situācijas Eiropā dēļ tekošā konta deficīts nedaudz pieaugs, tomēr vēl arvien neradot bažas par tā ilgtspēju, prognozē banku eksperti.
Finanšu situācija valsts budžetā ir labāka, līdz ar to arī prognozētie budžeta deficīta apmēri ir mazāki. Attiecībā uz mērķi iestāties eirozonā 2014.gadā budžeta kritērija izpilde pašlaik bažas nerada, taču inflācijas kritērija izpilde nebūs viegla. Šajā apskatā publicētās prognozes neņem vērā pašlaik diskutētās izmaiņas nodokļu politikā. Ja, kā izskanējis, pievienotās vērtības nodokļa pamatlikme šogad tiks samazināta un nākamgad aizsāksies darbaspēka nodokļu samazināšana, šogad inflācija varētu būt mazāka, mājsaimniecību patēriņš šogad un nākamgad – lielāks. IKP izaugsme abos gados arī varētu būt mazliet straujāka.
Tālākas nākotnes aina un prognozes ir ļoti neviendabīgas. Aizvadītā pusgada laikā ir ne tikai gūti apstiprinājumi Latvijas ekonomikas sīkstumam un elastībai, bet arī izdarīti līdz šim nopietnākie pieteikumi strukturālajām reformām izglītībā un rūpniecības politikā. Tas ļauj uz nākotni raudzīties ar mērenu, bet pakāpeniski pieaugošu optimismu, teic ekonomisti.
Ref: 102.000.102.1649