Lai arī tikai 5,1% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju savu veselību raksturo kā ļoti labu, lielākā daļa – 40% respondentu to uzskata par labu, bet 38% – kā vidēju.
Savukārt 13% savu veselības stāvokli raksturo kā sliktu un 3,5% – kā ļoti sliktu. Šis pašvērtējums būtiski neatšķiras no rezultātiem, kas tika iegūti gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vīriešu un sieviešu sniegtās atbildes attiecībā uz veselības stāvokļa pašvērtējumu nedaudz atšķiras. Vīrieši savu veselības stāvokli vērtē optimistiskāk nekā sievietes.
Visoptimistiskāk savu veselību vērtē jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem. 84% no tiem savu veselību novērtē kā labu vai ļoti labu. Savukārt vissliktāk savu veselību vērtē iedzīvotāji pēc 65 gadu vecuma. 43% no tiem savu veselību raksturo kā sliktu vai ļoti sliktu.
2013.gadā uz jautājumu “Vai jums ir kāda hroniska slimība, ilgstošas kaites vai fiziski trūkumi?” apstiprinošu atbildi sniedza 39% respondentu, 2012.gadā – 36%. 37% respondentu norādīja, ka veselības problēmas vismaz pēdējos sešus mēnešus ir traucējušas vai ierobežojušas viņu ikdienas aktivitātes mājās, darbā vai atpūtā. 10% šī problēma bija nopietna (stipri ierobežojumi), bet 27% uzskatīja, ka ierobežojumi pastāv, bet tie nav tik izteikti.
Redzams, ka veselības problēmu radītie ierobežojumi cilvēkiem krasi palielinās pēc 65 gadiem. Tikai 24% respondentu pēc 65 gadiem apgalvoja, ka pēdējo sešu mēnešu laikā viņiem nav bijuši veselības problēmu radīti ierobežojumi, veicot ikdienas aktivitātes mājās, darbā vai atpūtā.
Iedzīvotāji atbildēja arī uz jautājumu, vai pēdējo 12 mēnešu laikā viņiem ir bijusi nepieciešamība veikt pārbaudi pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu) vai ārstēšanos, bet tas netika izdarīts. Apstiprinoši uz šo jautājumu atbildēja 20% respondentu (2012.gadā 19%, 2011.gadā 22%). Lielākā daļa iedzīvotāju ārstu neapmeklē naudas trūkuma dēļ.
Kā galveno ārsta neapmeklēšanas iemeslu 60% no tiem minēja nespēju to atļauties vai pārāk lielo dārdzību. Kā otru būtiskāko iemeslu minēja vēlmi nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku nekļūst labāk.
22% aptaujāto pēdējo 12 mēnešu laikā bija nepieciešamība apmeklēt zobārstu, bet tas netika izdarīts. 86% šādu respondentu kā galveno iemeslu minēja, ka viņi nevar to atļauties vai tas ir pārāk dārgi (2012.gadā – 84%, 2011.gadā – 88,1%). Otrs visbiežāk minētais zobārsta neapmeklēšanas iemesls (4,9%) bija bailes no ārstiem un izmeklēšanas.
Saskaņā ar ES statistikas biroja Eurostat 2012.gada datiem paredzamais vidējais mūža ilgums pēc 65 gadiem visīsākais Eiropas Savienībā ir Latvijas vīriešiem – 13,6 gadi pretstatā 17,7 gadiem vidēji ES. Salīdzinoši Lietuvā tas ir 14,1 gads, Igaunijā – 14,8 gadi. No tiem vidēji 5,3 gadus Latvijas vīrieši pēc 65 gadu vecuma pavadīs veselīgi, līdzīgi arī Lietuvā (5,6 gadi) un Igaunijā (5,4 gadi), bet salīdzinoši ES vidēji tie ir 8,4 gadi.
Savukārt paredzamais vidējais mūža ilgums pēc 65 gadiem Latvijas sievietēm – 18,5 gadi ir garāks nekā Rumānijā (17,7 gadi) un Ungārijā (18,1 gads). Lietuvā sievietes vidēji pēc 65 gadiem nodzīvos vēl 19,2 gadus, Igaunijā – 20,3 gadus, bet vidēji ES– 21,1 gadu.
Kopš 1950.gada pēc Pasaules Veselības organizācijas ierosinājuma katru gadu 7.aprīlī atzīmē Pasaules veselības dienu.
Ref: 102.000.102.7056