Lai nodrošinātu efektīvāku kredītinformācijas pieejamību un uzlabotu kredītriska pārvaldību, turpmāk Latvijas iedzīvotāju kopējo parādsaistību apmēru atspoguļos kredītinfomācijas birojā. To paredz Saeimā ceturtdien, 18.septembrī, galīgajā lasījumā pieņemtais Kredītbiroju likums.
Jaunā likuma mērķis ir dot ieguldījumu atbildīgā kreditēšanā, kā arī veicināt godprātīgu aizņemšanos, veidojot personu kredītvēsturi un nodrošinot fizisko personu tiesību aizsardzību kredītspējas vērtēšanā. Tāpat likums palīdzēs cilvēkiem plānot savas finanses, kā arī sakārtos informācijas apmaiņu starp komersantiem, portālu BNN informē Saeimas Preses dienestā.
Kredītinfomācijas biroja funkcijas varēs veikt akciju sabiedrība, kas būs ieguvusi licenci kredītinformācijas apstrādei un izsniegšanai. Ziņas par parādiem birojs iegūs no valsts informācijas sistēmām Latvijā un Eiropas Savienībā un no citām saistītām datubāzēm.
Birojā pieejamo informāciju varēs izmantot uzņēmēji, kā arī valsts un pašvaldību iestādes. Uzņēmumu dalība kredītbirojā un informācijas sniegšana tam būs brīvprātīga, kā arī ikviens iedzīvotājs varēs pārbaudīt savu datu pareizību un nepieciešamības gadījumā tos precizēt. Kredītbiroji datus par privātpersonu kredītspēju sniegs tikai ar personas piekrišanu.
Likuma projekta autori Ekonomikas ministrijā norādījuši, ka jaunais regulējums paredz veidot personas kredītvēsturi, apkopojot ziņas no uzņēmējiem un valsts, kā arī nodrošināt kontroli pār savu personas datu izmantošanu.
Kredītbiroju likums nosaka prasības kredītbiroja darbībai, kā arī datubāzē iekļaujamās ziņas, kredītinformācijas apstrādes, glabāšanas termiņus un izsniegšanas noteikumus. Tāpat jaunajā likumā noteikta atbildība par kredītinformācijas apstrādi un tās uzraudzību, kā arī Datu valsts inspekcijas kompetence kredītbiroju darbības uzraudzības nodrošināšanā.
Kā zināms, pēdējo gadu laikā norit dažādi pasākumi, lai ierobežotu bezatbildīgu aizņemšanos, jo īpaši izmantojot ātros kredītus.
BNN jau ziņoja, ka Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas biedri vienojušies, ka, sākot ar pērnā gada februāri, vairs netiek izsniegti aizdevumi 18 un 19 gadus veciem jauniešiem. Šāds ierobežojums bija paredzēts līdz brīdim, kamēr valsts izveidos vienotu kredītreģistru, kā arī nodrošinās iespēju pārbaudīt personu ienākumu līmeni.
«Kopējais īpatsvars starp kredītņēmējiem, kas ir 18 un 19 gadus veci, ir neliels. Tie veido tikai 5% no kopējā skaita, turklāt arī atmaksas radītāji ir labi. Tomēr ņemot vērā, ka atsevišķi precedenti var radīt negatīvu ietekmi uz sabiedrību kopumā un šī ir sociāli jūtīga grupa, asociācijas biedri lēma par aizdevuma ierobežojuma noteikšanu līdz brīdim, kamēr valsts izveidos kredītreģistru, dodot nebanku kredītdevējiem likumiskas tiesības pārbaudīt jauniešu maksātspēju,» toreiz norādīja Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane.
Tāpat vēstīts, ka viena no straujāk augošajām patēriņa kredītu jomām Latvijā ir tā saucamie ātrie kredīti. Tos ar telefona īsziņas vai interneta starpniecību izsniedz patērētājiem īstermiņa finanšu grūtību risināšanai. Diemžēl fakti liecina, ka ātro kredītu nozare piedzīvo vāji regulētu, bet strauju izplešanos, kas rada nopietnus riskus virknei Latvijas kredītņēmēju par salīdzinoši nelieliem aizņēmumiem nonākt ilgtermiņa parādu slazdā, uzsvēris toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Ref: 102.000.102.8153