Ķirurgi un Dzemdību nama speciālisti Satversmes tiesā (ST) apstrīd normas par normālo pagarināto darba laiku, vēsta advokātu birojs.
Bērnu Slimnīcas Bērnu Ķirurgu Arodbiedrība, Latvijas Ķirurgu asociācija un Rīgas Dzemdību nama ārsti un vecmātes ir iesnieguši pieteikumu Satversmes tiesā. Pieteicēji ir apstrīdējuši Ārstniecības likuma 53.1 panta septīto daļu, kas paredz atšķirīgu attieksmi pret ārstniecības personām attiecībā uz kompensāciju par virsstundu darbu – par stundām, kas tiek strādātas virs normālā darba laika.
BNN jau iepriekš norādīja, ka gadījumā, ja ar politiķiem netiks panākts risinājums par normālā pagarinātā darba laika atcelšanu mediķiem, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir gatava ar prasību vērsties arī Satversmes tiesā, informē arodbiedrība.
«Parastā situācijā darbinieks par darbu, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, saņem piemaksu par virsstundām, taču ārstniecības persona par darbu, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, nesaņem piemaksu vai atpūtas laiku par virsstundām,» skaidro zvērināts advokāts Ivo Klotiņš.
Pieteicēji uzskatot, ka šāda atšķirīga attieksme ir pretrunā ar Satversmē noteikto vienlīdzības principu. Pieteicēji ir lūguši atzīt apstrīdēto normu par spēkā neesošu no 2009.gada 1.jūlija.
Pieteicēju intereses pārstāvošais zvērināts advokāts Klotiņš norāda: «Ņemot vērā aizskāruma būtību, šis ir likumsakarīgs un loģisks solis, jo arī ārstiem ir jācīnās par savām tiesībām uz adekvātu samaksu un jāpanāk taisnīgs noregulējums. Demokrātiskā valstī nav pieļaujami rupji tās pamatlikumu pārkāpumi.»
Veselības ministre Anda Čakša, komentējot ārstu rīcību Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja, ka problēma slēpjas ne tik ļoti faktā, ka jāstrādā pagarinātais darba laiks, bet tajā, ka nepastāv apmaksas sistēmas, kas paredz adekvātu atalgojumu par normālu darba laiku. Tāpēc ārsti, prasot lielāku atalgojumu, šo situāciju risina no otras puses – lielāku atalgojumu prasot nevis par normālo, bet gan par pagarināto darba laiku.
Šobrīd pagarinātais normālais darba laiks nedēļā mediķiem ir noteikts 60 stundas, kas nozīmē, ka strādājot virs Darba likumā noteiktajām 40 stundām, mediķi piemaksu par virsstundām nesaņem, iepriekš ziņoja ziņu portāls BNN.
Savukārt raidījumam Rīta panorāma Čakša skaidro: «Tas bija krīzes laikā pieņemts risinājums, kas paredz to, ka mediķiem var noteikt šādu darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī. Par papildu stundām nemaksā kā par virsstundām dubultu samaksu, bet gan to pašu likmi kā par parastām stundām.»
Veselības ministrija grasās pakāpeniski – līdz 2020.gadam – atteikties no pagarinātā normālā darba laika un sākt mediķiem maksāt par papildu stundām kā par virsstundām. Lai atteiktos no pagarinātā normālā darba laika, nākamajos trīs gados nepieciešami būtu četri miljoni eiro ik gadu, vēsta portāls lsm.lv.
Ref: 225.000.103.512