Latvijas Krievu kopiena vēsta, ka prasība leģitimizēt krievu valodu Latvijā joprojām paliek spēkā. Latvijas Krievu kopienas vadītājs vērš uzmanību, ka, lai arī pagājuši pieci gadi kopš rīkotā referenduma par krievu valodu kā otro valsts valodu, tomēr prasība nav zaudējusi aktualitāti.
Latvijas Krievu kopienas vadītājs Vladimirs Sokolovs atgādina, ka 2012.gadā 18.februārī 25% Latvijas pilsoņu izteicās par to, lai krievu valoda iegūtu valsts valodas statusu. Ar šīs pilsoniskās rīcības starpniecību tika fiksēts, ka pastāv būtisks mazākumtautību pārstāvju skaits, kas vēlas izmantot krievu valodu attiecībās ar varas iestādēm, izglītības sistēmā un citās dzīves jomās un kam šīs valodas izmantošana ir vajadzīga. «Valsts valodas statuss tam nav obligāts – eksistē daudzi veidi, kā iespējams izcelt kādu valodu, lai tai nebūtu svešvalodas statusa. Taču konstatācijas fakts ir svarīgs, jo tas ir nepieciešams, lai piemērotu Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, ko Latvija joprojām neievēro pilnībā,» vēsta Sokolovs.
«Mēs apzināmies, ka demokrātiskās Latvijas vēsturē ir bijuši dažādi periodi: kādreiz Saeimā skanēja ne tikai latviešu, bet arī krievu un vācu valoda, savukārt citos laikos krievu valoda tika aizliegta daudzās dzīves jomās. Esam pārliecināti, ka sagaidīsim tos laikus, kad represīva valodu politika aizies pagātnē. Valodas politikas labākais balsts ir mīlestība uz savu tuvāko. Nav nekāda morāla pamatojuma likt saslimušam cilvēkam mācīties valodu pēc zāļu instrukcijām. Labākais motīvs valodas izmantošanai ir vēlme dzīvot kopā, veidot brīvu sabiedrību un palīdzēt cits citam,» uzsver Latvijas Krievu kopiena.
Pašlaik par referenduma sekām ir kļuvuši latviešu valodas juridisko pozīciju pastiprināšana Satversmes preambulā un referendumu ierobežojumi. Latvijas Krievu kopiena konstatē, ka 25% valsts pilsoņu netika sadzirdēti un saprasti. Dialogs ar krievu valodas minoritātes pārstāvjiem nemaz netika uzsākts – tā vietā tika sašaurināta demokrātija un cieta vārda brīvība, skaidro Sokolovs.
Latvijas Krievu kopiena pilnībā apzinās, ka pārstāv politisko minoritāti, taču pie varas esošo politiķu centieni «pāraudzināt» daļu no valsts iedzīvotājiem rada izbrīnu un neizpratni. Vajadzēs vēl kādu laiku, kamēr šīs ieceres autori pārliecināsies, ka tai nav perspektīvu, un atgriezīsies pie līdztiesīga dialoga idejas. Tikai tāds dialogs izveidos ceļu uz brīvu un plaukstošu Latviju. Latvijas Krievu kopiena paliek atvērta šādam dialogam un sadarbībai, uzsver Sokolovs.
Ref:224.000.103.442