«Tādēļ, ka kūrortu statuss nav nostiprināts Latvijas likumos, mūsu kūrorti jau šobrīd būtiski atpaliek ne tikai no daudzām Eiropas valstīm, bet arī no Lietuvas un Igaunijas kūrortiem. Ja kūrortu attīstība netiks iekļauta Nacionālā attīstības plānā 2014.-2020.gadam, tad šī atšķirība būs vēl būtiskāka,» norāda Latvijas Kūrortpilsētu asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Dzenītis, rezumējot pirmos iespaidus par 17. Eiropas Kūrortu asociācijas kongresu, kas no 15. līdz 18.maijam notiek Jūrmalā.
«Uzskatu, ka Lietuvā un Igaunijā kūrorti attīstās straujām tāpēc, ka to darbības specifika ir atrunāta likumos, kā arī tāpēc, ka kūrortu attīstība ir noteikta par vienu no prioritātēm, tai skaitā iekļaujot to attiecīgajos nacionālās plānošanas dokumentos,» teic Dzenītis, piebilstot, ka Latvijā tā nav.
«Ir likumā beidzot jānosaka kūrorta statuss, tādējādi radot bāzi mērķtiecīgai un ilgtspējīgai kūrortu attīstības politikai Latvijā. Ar kūrorta statusa ieviešanu tiktu precīzi noteikti kritēriji, lai konkrētā teritorija atbilstu kūrortu statusam. Tas valstij neuzliktu finansiālas saistības, bet tikai ilgtermiņā regulētu pašvaldību attīstību,» norāda Dzenītis, atgādinot, ka Latvijas Kūrortpilsētu asociācija jau atkārtoti ir aicinājusi paātrināt grozījumu virzīšanu Tūrisma likumā.
«Kūrorta statuss ir instruments, ko izmantot pašvaldību mērķtiecīgai attīstībai kūrortu jomā, kūrortu stratēģiskā pilsētplānošanā, kūrortu mārketingā, kurortoloģijas (balneoloģijas) izglītības programmas izstrādāšanā un ieviešanā,» kūrorta statusa nepieciešamību skaidro Dzenītis.
Normatīvo aktu sakārtošana, viņaprāt, veicinātu uzņēmējdarbības un investīciju vides stabilu attīstību, plānveidīgu un ilgtspējīgu veselības tūrisma produktu veidošanu un attīstību.
Ref: 102.000.102.1718