Par LNK holdingā ietilpstošās akciju sabiedrības Latvijas Tilti bijušā valdes priekšsēdētāja veikto kukuļošanu Lietuvā uzņēmums maksās 77,4 tūkstošu eiro naudas sodu Latvijā. Šādu vienošanos ar prokurori Latvijas Tilti noslēdza kriminālprocesā, kas pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanas šovasar nonāca tiesā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto.
Raidījumā uzsver, ka šī ir pirmā līdz spriedumam nonākusī lieta, kas izriet no Latvijas starptautiskajām saistībām vērsties pret pārrobežu kukuļošanu, jo pirms sešiem gadiem mūsu valsts pievienojās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu.
Apstiprināt starp prokurori un akciju sabiedrības Latvijas Tilti pārstāvi 27.novembrī noslēgto vienošanos; piemērot AS Latvijas Tilti piespiedu ietekmēšanas līdzekli – naudas piedziņu 180 minimālo mēnešalgu apmērā jeb 77 400 eiro; atcelt arestu AS Latvijas Tilti naudas līdzekļiem – šādu lēmumu novembra beigās Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēma lietā, kurā Latvijas Tilti tika vainoti par kukuļošanu Lietuvā, ko uzņēmuma interesēs īstenoja tā pārstāvis.
Latvijas Tiltu bijušo valdes priekšsēdētāju Genādiju Kamkalovu Lietuvā tiesā par to, ka viņš Klaipēdas ostas amatpersonai Gediminam Zumaram nodeva dārgu rokaspulksteni un konjaka kastē noslēptus piecus tūkstošus eiro. Tas notika 2016.gadā, kad Latvijas Tilti, kas bija uzvarējuši Klaipēdas ostas direkcijas organizētajos iepirkuma konkursos, īstenoja tur vairākus būvdarbu projektus. 2016.gada jūnijā Lietuvā tikai aizturēti Kamkalovs un Zumars, bet vienlaikus Latvijā KNAB veica kratīšanu vairākās ar LNK holdingu saistītās adresēs, atzīmē raidījumā.
Komentāru par tiesas spriedumu Latvijas Tilti uzsāk ar garu atskatu vēsturē, kurā stāsta, cik netaisnīgi pret to izturējušās Lietuvas varas iestādes, cik naidīgi bijuši lietuviešu būvnieki. Noslēgumā Latvijas Tilti raksta: «Šādos apstākļos AS Latvijas Tilti pieļāva kļūdu, kas AS Latvijas Tilti un iesaistītajiem darbiniekiem kļuva par skarbu mācību, kuru uzņēmums un tā darbinieki vienmēr atcerēsies un nekad nepieļaus tās atkārtošanos.»
Lai gan tagad Latvijas Tilti runā par kļūdu, iepriekš de facto lūgumus komentēt Klaipēdas ostas lietu LNK holdinga pārstāvji konsekventi noraidīja, uzsver raidījuma žurnālisti.
Piemēram, LNK struktūras kontrolējošās Milovu ģimenes galva Aleksandrs Milovs pirms gada de facto pauda, ka tā esot Kamkalova privāta lieta. Savukārt vēl šogad augustā, kad KNAB paziņoja par kriminālprocesa nodošanu kriminālvajāšanai, Latvijas Tilti lietu sauca par neloģisku un nepamatotu, jo uzņēmums nekādus likumpārkāpumus neesot veicis, kā arī neesot veicinājis jebkādas koruptīvas darbības.
«Arī tagad, pēc vainas atzīšanas tiesā, LNK holdings turpina uzstāt, ka nekādu labumu no kukuļošanas Klaipēdā neguva,» tā de facto.
LNK Group sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Domka raidījumam raksta: «Paužot viennozīmīgu un stingru nosodījumu darbinieka pretlikumīgajām darbībām, AS Latvijas Tilti tomēr neatbalsta izskanējušās paplašinātās interpretācijas (spekulācijas) par it kā notikušu korupciju ar mērķi gūt prettiesisku labumu. Vienošanās ar Latvijas tiesībsargiem turpina demonstrēt uzņēmuma atbildīgās uzvedības politiku un atklātu sadarbību ar izmeklēšanas iestādēm. Ar nožēlu atzīstot nespēju ietekmēt vēsturiskos notikumus, AS Latvijas Tilti izvēlas labprātīgi uzņemties likumā paredzēto atbildību un neiesaistīt valsti dārgā un ilgstošā tiesvedības procesā.»
Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Evita Masule gan skaidro, ka Latvijas Tilti jau pirmajā tiesas sēdē ierosināja vienoties par sodu, savukārt amatpersonu apdāvināšana varētu būt saistīta ar vēlmi panākt lielāku pretimnākšanu būvdarbu projektos, piemēram, termiņu pagarināšanu.
Masule apstiprina, ka piecus tūkstošus eiro dārgo Šveices pulksteni, kas tika atrasts pie Klaipēdas ostas amatpersonas Zumara, Rīgā nopirka Latvijas Tilti. «Sākotnēji, protams, šī iegāde par uzņēmuma līdzekļiem jau tika iegrāmatota. Pēc tam jau, lai kaut kādā veidā šīs sekas slēptu, jau tika uzsāktas revīzijas un konstatēti kaut kādi uzskaites pārkāpumi. Līdz ar to tad jau tika grāmatvediski kaut kā novērstas tās nepilnības. Bet fakts jau sākotnēji tāpat tika konstatēts par to, ka šis konkrētais pulkstenis tika iegādāts par uzņēmuma līdzekļiem. Pēc tam jau tika teikts, ka šie naudas līdzekļi ir bijuši fiziskās personas personīgie līdzekļi,» stāsta prokurore.
Latvijas Tiltiem piespriestais sods stāsies spēkā tuvāko dienu laikā, jo vēl pastāv teorētiska iespēja, ka uzņēmums ir pa pastu nosūtījis kasācijas sūdzību, stāsta raidījumā.
Pēc sprieduma spēkā stāšanās Latvijas Tilti dažus gadus nedrīkstēs piedalīties jaunos publiskajos iepirkumos.
«Pieļauju, ka arī uz juridisko personu attiecas Krimināllikuma 63.pantā noteiktais par soda dzēšanu: ka nomaksājot naudas sodu, vienu gadu pēc šī soda izciešanas tātad šīs sodāmība dzēšas,» raidījumam komentē prokurore Masule.
KNAB priekšnieka vietniece Ineta Cīrule de facto atzīst: «Šī ir pirmā lieta saistībā ar pārrobežu kukuļošanu, kas nonākusi līdz gala rezultātam.» Viņa uzsver, ka Latvijas uzņēmumiem arī turpmāk jārēķinās, ka tiem var nākties atbildēt gan par pārrobežu, gan vietējo kukuļošanu, kas izdarīta to interesēs – šis gadījums pierāda, ka KNAB tas ir pa spēkam.
Ģenerālprokuratūra tiesai nodeva kriminālprocesu pret informācijas tehnoloģiju uzņēmumu SIA Tieto Latvia par tā bijušā darbinieka piecu gadu garumā veiktu kukuļdošanu Baltkrievijā – kopumā vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā. KNAB ieskatā, kukuļi tika maksāti, izmantojot fiktīvus pakalpojumu līgumus, kā rezultātā valsts budžetā no Tieto Latvia nenonāca pusmiljons eiro nodokļos.