Kamēr nozares speciālisti, uzņēmēji, Pasaules banka, ārlietu ministrijas padomniece brīdina Latvijas valdību par steidzami nepieciešamiem stratēģiskiem uzlabojumiem tranzītbiznesā un raksturo esošo situāciju nozarē, īpaši kravas kritumu, kā dramatisku, Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors Kārlis Leiškalns izteicies, ka nekas ārkārtējs nav noticis un šāds iznākums bijis paredzams.
Leiškalns gan intervijā Latvijas Radio raidījumam Krustpunktā uzsvēra, ka plāni, kas attiecas uz Krievijas politiku un tās kravu koncentrēšanu savās ostās un līdz ar to zināmo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, bijuši zināmi jau 90-to gadu beigās. Vienlaikus intervijā viņš nenāca klajā ar piedāvājumu gūzmu, kā risināt šo sasāpējušos, un kā izrādās, sen zināmo situāciju, taču vairākkārt izcēla, ka Rīgas brīvostā viss ir kārtībā, un tā savu 10% kravas kritumu bija jau ieplānojusi.
Latvijas Radio žurnālista Arņa Krauzes jautāts, vai šajā kontekstā Rīgas brīvostas valde, kas tik labi esot visu prognozējusi, prognozēja arī savu tūkstošiem lielo algu kritumu, Leiškalns atbildēja, ka viņš šādus lēmumus nepieņem, tajos nejaucas un viņu tas maz interesē.
Kamēr Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors vairākkārtīgi cildināja Rīgas ostu, kurā pats darbojies, vienotu viedokli par visu trīs Latvijas ostu nozīmību un Latvijas kopējās tautsaimniecības interešu izcelšanu pauda ārlietu ministra padomniece Sandra Sondore un biedrības Baltijas asociācija – tranzīts un loģistika prezidente Inga Antāne.
Antāne uzsvēra, ka Latvijā atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas ir trīs lielas ostas, un visas trīs nedrīkst tikt aizmirstas, jo tās cieši ietekmē visas Latvijas tautsaimniecību. Biedrības prezidente uzsvēra, ka ir nepieciešams skaidrs, visām trim Latvijas ostām vienots tarifs, veicinot nevis savstarpēju konkurenci Latvijā, bet tieši Latvijas konkurenci pasaulē.
Ja lietuvieši un baltkrievi līdzīgā globālā situācijā ir parūpējušies, lai viņu ostās būtu pieaugums, Latvijai ir jāsēžas pie viena galda un jāpanāk vienota stratēģija, kas ostām palīdzētu izcelt Latvijas pievilcību tranzīta nozarē globālā mērogā, nevis esot katra pašai par sevi. «Latvijā nav tikai viena osta, ļoti lielas investīcijas ir ieguldītas Ventspils un Liepājas ostās. Kopējais apjoms krīt, pat ja Rīgai viss ir kārtībā. Tas nozīmē ka tautsaimniecība zaudē,» norāda Inga Antāne.
Arī ārlietu ministra padomniece Sondore atzīmē, ka sarunas un kopēja stratēģija īpaši ir nozīmīga laikā, kad šī gada novembrī ar steigu tuvojas 16+1 samits, kas ne tikai ir viens no atspērieniem Latvijas ekonomikai, bet arī šobrīd «viena no mūsu galvenajām cerībām».
«Un tagad, kad Ķīna patiesībā lemj, un arī Krievija lemj par investīcijām Jaunajā Zīda ceļā, pa kurieni nāks šīs investīcijas, pa kurieni šis dzelzceļa ceļš ies, pa kurieni nāks Ķīnas un tā reģiona kravas no Eiropas atpakaļ, tas ir, saprotiet, tāds «zelta» brīdis. Tas ceļa gals var beigties arī Klaipēdā, arī Tallinā, arī Polijā, arī Vācijā. Būs ļoti liela cīņa par to, kur būs galapunkts (..) Piedodiet, bet to izšķirs mūsu spēja reaģēt uz šo situāciju,» uzsver Sondore.
Antāne papildina, «Tieši tāpēc ir tapusi atklātā vēstule, jo nozares pārstāvji, respektīvi, mēs – tie, kuri kraus kravas, kuriem būtu jābūt gataviem, mēs neesam informēti, un tas ir pagaidām nožēlojami.»
Kā vēstīts, Antāne jau iepriekš norādījusi, ka «esošā situācija tranzīta nozarē iezīmējas dramatiska, īpaši ņemot vērā, ka šī nozare ir otra lielākā un Latvijas ekonomikā gadā ienes miljardu eiro. No amatpersonām izskan, ka kaut kas tiek darīts, tiek gatavoti vienoti tarifi, taču mūs neviens nav informējis, kāds izskatās šis vienotais piedāvājums un konkurētspējīgais tarifs.»
«Šobrīd ir jābūt gatavam Latvijas Dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānam, taču šī dokumenta nav, kas ir svarīgs, lai saprastu, kā tālāk attīstīties. Bija jābūt vienotam piedāvājumam uz Ķīnas samitu, kas notiks no 4. līdz 7.novembrim, kad Latviju apmeklēs, varētu teikt, pasaules lielākās ekonomikas premjers. Ir septembra otrā puse, taču es neesmu redzējusi šo piedāvājumu. Piedāvājumu nevar izstrādāt bez uzņēmēju, stividoru iesaistes, kas strādā ostās. Pat ja šis piedāvājums ir, mēs neesam viņu redzējuši un par viņu diskutējuši, taču novembrī ir vienīgā iespēja Ķīnas uzņēmējiem parādīt savu piedāvājumu,» iepriekš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma uzsvērusi Antāne.
Tāpat Antānes sacījusi, ka «viens no smagākajiem gadījumiem un skarba mācība mums visiem un Latvijas ekonomikai ir Kālija parka gadījums, kas ir liels specializēts terminālis Ventspils brīvostā, un kas šobrīd pārkrauj ļoti maz, kaut gan tā jauda ir 7,5 miljoni tonnu gadā. Destruktīvu politisko procesu, lēmumu novilcināšanas rezultātā mēs nespējam sagatavot piedāvājumu kravu īpašniekiem. Kālija parks kravas zaudēja tālajā 1999.gadā, kad tieši amatpersonu darbības rezultātā mēs baltkrieviem, kuri gribēja savas kravas vest caur Kālija parku, man nezināmu iemeslu dēļ, nespējām piedāvāt elastīgu, konkurētspējīgu tarifu. Šīs kravas šobrīd tiek pārkrautas Klaipēdā, kas tajā brīdī noreaģēja un kur baltkrievi uzbūvēja savu termināli. Šobrīd Klaipēda pārkrauj desmit miljonus tonnu minerālmēslu gadā. Tas nozīmē, ka Latvija ir zaudējusi simtiem miljonu valsts ekonomikā, kas varēja ieplūst caur Kālija parku, Ventspils brīvostu. Arī attiecībā uz metalurģijas kravām Lietuvas dzelzceļš ļoti operatīvi noreaģēja uz pieprasījumu un piedāvāja konkrētam kravu īpašniekam zemāku tarifu un metalurģijas produkcija 2004.gadā, ja nemaldos, arī aizgāja no Latvijas valsts. Problēma toreiz bija tāda, ka mēs ar savu tarifu nespējām noreaģēt uz tirgus pieprasījumu un šī problēma pastāv arī šodien. Domāju, tam ir vairāki iemesli, iespējams, kompetences, kapacitātes trūkums, lēmumu novilcināšanas, destruktīvu procesu problēma. Kālija parks spilgti parāda to, pie kā nonākam un kādas ir sekas, ja nespējam savlaicīgi noreaģēt uz pieprasījumu. 1999.gadā saruka baltkrievu kravas uz Kālija parku un tas ir neatgriezenisks, es teiktu – letāls process. Tas nozīmē, ka šo lēmumu rezultātā mēs letāli zaudējām baltkrievu minerālmēslu kravas.»
«Šobrīd kravu apjoma kritumi nav tikai Ventspils ostā, bet arī Rīgas brīvostā, Latvijas Dzelzceļā – tā ir kompleksa, Latvijas kopējā problēma un nevaram runāt par viena vai otra pārvaldnieka atbildību. Problēma ir tā, ka līdz šim neesam spējuši apsēsties pie viena galda, paskatīties reāli uz esošo situāciju, nolikt mājasdarbu termiņu un sagatavoties novembrim, kad Latvijā ieradīsies pasaules lielākās ekonomikas premjers,» jau iepriekš sacījusi Antāne.
BNN jau rakstīja, ka AS Kālija parks akcionāri ir gatavi sākt starptautisku tiesvedību pret Latvijas valsti saistībā ar Ventspils brīvostas plāniem lauzt noslēgto zemes nomas līgumu ar uzņēmumu un pārņemt termināļa būves, kas atrodas uz brīvostas zemes, norāda uzņēmuma pārstāvji.
«[Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja un pilsētas mēra] Aivara Lemberga un Ventspils brīvostas pārvaldes mēģinājumi izbeigt nomas līgumu ar Kālija parku un atņemt tā termināli ir vienkārši prettiesisks mēģinājums ekspropriēt Kālija parka īpašumu. Publiskie resursi tiek ļaunprātīgi izmantoti Lemberga privātajās interesēs. Lembergs ir viens no patiesajiem labuma guvējiem 50% no Kālija parka,» skaidroja uzņēmumā.
Pēc tajā vēstītā, pārējie 50% Kālija parka akcionāru ir ārvalstu investori. «Ventspils brīvostas pārvaldes lēmums atņemt Kālija parkam tā aktīvus ir pretlikumīgs uzbrukums ārvalstu investīcijām, kuras aizsargā starptautiskās tiesības. Latvijas Republika ir atbildīga par to, jo ministriju un Ventspils pašvaldības pārstāvji ir izlemjošā Ventspils brīvostas pārvaldes valde,» pauda Kālija parkā.
Uzņēmuma pārstāvji lūdz Ministru prezidentu Māri Kučinski pārtraukt šo bezprecedenta privātā īpašuma ekspropriēšanu. Ja šie prettiesiskie centieni netiks apstādināti, Kālija parka akcionāri gatavi vērsties pret Latvijas valsti starptautiskās tiesās.
«Šie prettiesiskie mēģinājumi ir signāls jebkuram ārvalstu investoram, ka investīcija Latvijā var tikt patvaļīgi atņemta, ja tas labpatīk Ventspils brīvostas pārvaldei un/vai Aivaram Lembergam. Līgumā starp Kālija parku un Ventspils brīvostas pārvaldi nav neviena vārda, kas prasītu šai kompānijai sasniegt noteiktu kravu apgrozījumu. Tas būtu neiespējami, ņemot vērā dzelzceļa tarifus Latvijā, Krievijas un Eiropas Savienības noteiktās sankcijas un situāciju pasaules tirgū, kas ir rezultējies vispārējā kravu plūsmas caur Latvijas ostām kritumā,» skaidroja uzņēmumā.
Gadiem ilgi Kālija parks ir informējis Latvijas Satiksmes ministriju, ka dzelzceļa tarifi Ventspils virzienā kaitē uzņēmuma konkurētspējai. Latvijas valstij ir nepieciešams mainīt tās dzelzceļa tarifu politiku, lai palīdzētu termināliem piesaistīt kravas, nevis drīzāk tos iznīcināt, norādījis uzņēmuma valdes loceklis Aivars Gobiņš.
Kālija parks un tā akcionāri aizstāvēs savu pozīciju un izmantos visus pieejamos tiesiskos procesus kā Latvijā, tā starptautiski. Kālija parkam un tā akcionāriem ir skaidrs, ka tik ilgi, kamēr Aivars Lembergs būs noteicējs Ventspils brīvostas pārvaldē un kamēr tās valdes locekļi no ministrijām un Ventspils pašvaldības viņam spēlēs līdzi, ārvalstu ieguldījumi Ventspils brīvostā nevar būt drošībā, uzsvēris Gobiņš.
Tāpat vēstīts, ka BATL vairākkārt ir vērsis atbildīgo institūciju uzmanību uz sadarbības iespējām Ķīnas virzienā, tostarp, izstrādājot priekšlikumus sadarbības koordinēšanai 16+1 ietvaros, kā rezultātā Latvija ir uzņēmusies galvenā koordinatora lomu starp Baltijas valstīm.
Iniciatīva 16+1 ietver savstarpējas sadarbības veicināšanu dažādās nozarēs, tostarp transporta un loģistikas, kur plānots pārdalīt desmit miljardus eiro. Šajā sadarbības modelī ietilpst 11 Eiropas Savienības (ES) jaunās dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, piecas Balkānu valstis un Ķīna.
Ref: 103./102.000.102./103.13580