Valdība neatbalstīs priekšlikumu par Lielo kapu atpirkšanu, valstij izmantojot pirmpirkuma tiesības. Tā tika lemts koalīcijas padomes sēdē.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc koalīcijas padomes sēdes ziņojis, ka Lielo kapu aizsardzība tiks veikta citādāk, nostiprinot to likumā. Pašlaik attiecīgie grozījumi tiek skatīti Saeimā.
Savukārt īpašuma atpirkšana neesot atbilstošs veids šī jautājuma risināšanai, sprieda koalīcijas sēdē.
Jau vēstīts, ka Saeima aizvadītajā nedēļā otrajā lasījumā atbalstīja koalīcijas pārstāvju sākotnēji iesniegto likumprojektu Lielo kapu un citu aizsargājamu vēsturisku vietu kultūrvēsturisko vērtību aizsardzībai.
Grozījumi paredz noteikt, ka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā nav pieļaujami tādi transporta, inženierkomunikāciju un infrastruktūras pārveidojumi, kuru rezultātā tiktu neatgriezeniski zaudētas vēsturisko dārzu, parku un kapsētu kultūrvēsturiskās vērtības vai samazināta teritorija, kā arī mainīta šo teritoriju izmantošana, kas neatbilst kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas mērķim.
Koalīcija jau iepriekš konceptuāli vienojās par Kultūras ministrijas (KM) iniciatīvu likumā noteikt ierobežojumus Lielo kapu teritorijas izmantošanai transporta infrastruktūras attīstībai. Ministrija ir apņēmusies nostiprināt aizsardzības mehānismus, lai nodrošinātu Lielo, Pokrova un Jēkaba kapu neaizskaramību, veicot papildinājumus Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā. Tādējādi neatkarīgi no kapu teritorijas īpašuma tiesībām tiks izslēgta iespēja Lielajos kapos veikt apbūvi vai citas darbības, kuru dēļ pastāv kapu teritorijas samazināšanās risks vai tās funkciju maiņa.
Kā ziņots, iepriekš bija paredzēts, ka valdība 28.martā lems par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, par 372 443 eiro atpērkot Lielos kapus.
Kultūras ministrija (KM) skaidroja, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) 17.februārī saņēma Rīgas domes Īpašuma departamenta iesniegumu ar lūgumu izskatīt pirmpirkuma tiesību izmantošanu attiecībā uz Lielajiem kapiem.
Nekustamais īpašums ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Dārzu un parku arhitektūras ansamblis Lielie kapi ar memoriālajām celtnēm. Ņemot vērā valsts nozīmes kultūras pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību, atrašanās vietu, izmantošanas veidu, nepieciešamību nodrošināt pieminekļa publisko pieejamību, kā arī sabiedrības intereses un lietderības apsvērumus kultūras mantojuma aizsardzības jomā (VKPAI) uzskata, ka ir nepieciešams izmantot valsts pirmpirkuma tiesības uz nekustamo īpašumu par kopējo pirkuma līgumā noteikto maksu 372 443 eiro ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Ziņu portāls BNN iepriekš norādīja Kultūras ministrijas (KM) viedokli: «Nenoliedzami Lielo kapu teritorija un tajā esošais kultūrvēsturiskais mantojums ir jāsakopj. KM esošā finansējuma ietvaros 2017.gada budžetā šim mērķim paredzējusi 100 000 eiro. Prioritāte ir avārijas stāvoklī esošo kapliču glābšanas un konservācijas pasākumi, kā arī atsevišķu mākslas pieminekļu konservācija.»
Turklāt pēdējā laikā par Lielajiem kapiem ir izvērtušās aktīvas diskusijas, kas saistītas ar ieceri pilsētā izbūvēt jaunu tramvaja līniju. Par aktīvu sabiedrisko līdzdalību un iniciatīvu Lielo kapu saglabāšanā un aizsardzībā ir iestājusies sabiedriskā organizācija Lielo kapu draugi, kas kategoriski iebilst pret jebkādu Lielo kapu teritorijas pārveidošanu, kas ir pretrunā ar valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabāšanas interesēm.
Jāatzīmē, ka Rīgas Satiksmes iesniegtais precizētais projekts paredz būvniecību Lielo kapu teritorijā, taču tas ir pretēji Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādēm, informē Aktīvistu grupa Lielo kapu draugi, iepriekš vēstīja BNN.
«Balstoties uz Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme veikto analīzi, nav iespējams pārliecināties, vai izvēlētais maršruts ir vislietderīgākais salīdzinājumā ar citām alternatīvām,» iepriekš norādījusi aktīvistu grupas Lielo kapu draugi pārstāve Rita Našeniece ziņu portālam.
Ņemot vērā VKPAI konstatēto, ka nepieciešams izmantot valsts pirmpirkuma tiesības uz Lielajiem kapiem, bet tās budžetā nav nepieciešamo finanšu līdzekļu, KM uzskata, ka nekustamo īpašumu pirkšanu nepieciešams finansēt no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Kā vēstīts, Finanšu ministrija (FM) secinājusi, ka šo nekustamo īpašumu nodošana FM valdījumā un VAS Valsts nekustamie īpašumi pārvaldīšanā uzskatāma par tai neraksturīgu funkciju.
Savukārt Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs iepriekš norādīja, ka Rīgas dome ir gatava uzņemties atbildību par Lielajiem kapiem, taču neiebilstu, ja valsts izmantotu pirmpirkuma tiesības, kapus pārņemot savā īpašumā.