Vispārējās valdības budžeta deficīts Latvijā pērn bija 2,4 miljardi eiro jeb 7,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds – 14,7 miljardi eiro jeb 44,8% no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie provizoriskie rezultāti.
Covid-19 pandēmijas ietekmē 2021.gadā vispārējās valdības sektora izdevumi, salīdzinot ar 2020.gadu, palielinājās par 16,0% un sasniedza 14,8 mljrd. eiro, no tiem 2,1 mljrd. eiro bija izdevumi Covid-19 atbalsta pasākumiem tautsaimniecībai. Ieņēmumi palielinājās par 8,2% un sasniedza 12,4 mljrd. eiro.
Salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem, kas par 2021.gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 1 825,3 milj. eiro, CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 590,4 milj. eiro jeb 1,8 procentpunktiem no IKP lielāks.
Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi (samazina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu: korekcija prasībām pret debitoriem (Valsts kases dati) – 122,9 milj. eiro jeb 0,4% no IKP, bet nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi (Finanšu ministrijas aprēķins) – 120,3 milj. eiro jeb 0,4% no IKP. Korekcija starp uzkrātajiem un samaksātajiem procentiem (Valsts kases dati) ir 40,6 milj. eiro jeb 0,1% no IKP, bet korekcija atvasināto finanšu instrumentu darījumu izslēgšanai (Valsts kases dati) – 32,2 milj. eiro jeb 0,1% no IKP. Savukārt noguldījumu garantijas fonda bilance (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati) ir 19,3 milj. eiro jeb 0,1% no IKP, valsts attīstības finanšu institūcijai Altum izsniegto valsts atbalsta programmu korekcija (Valsts kases dati) – 10,4 milj. eiro jeb 0,03% no IKP.
Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi (palielina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu: korekcija par nesadalītajām iemaksām vienotajā nodokļu kontā (Valsts kases dati) ir 237,6 milj. eiro jeb 0,7% no IKP, Atveseļošanas un noturības mehānisma korekcija (Valsts kases dati) – 237,4 milj. eiro jeb 0,7% no IKP, bet korekcija saistībām pret kreditoriem (Valsts kases dati) – 235,6 milj. eiro jeb 0,7% no IKP. Korekcija par valdības ieguldījumiem valsts un pašvaldību uzņēmumos (Valsts kases dati) ir 87,9 milj. eiro jeb 0,3% no IKP, korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai (ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati) – 73,5 milj. eiro jeb 0,2% no IKP, bet vērtspapīru prēmijas korekcija emisijas gadā, lai nodrošinātu prēmijas atzīšanu ieņēmumos nākamajos gados līdz vērtspapīru dzēšanai (Valsts kases dati) – 32,1 milj. eiro jeb 0,1% no IKP. Korekcija par 2.līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati) – 28,6 milj. eiro jeb 0,1% no IKP.
Ņemot vērā aizņemšanās apjomu pieaugumu, ko izraisīja Covid-19 seku mazināšanai nepieciešamais finansējums, vispārējās valdības parāds 2021gadā, salīdzinot ar 2020.gadu, palielinājās par 2,0 mljrd. eiro un sasniedza 14,7 mljrd. eiro jeb 44,8% no IKP.