Starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor’s (S&P) piektdien, 30.maijā, paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu. Valsts kredītreitings ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no BBB+ uz A-, atgriežoties pirmskrīzes līmenī.
Standard&Poor’s savu lēmumu pamato ar spēcīgu Latvijas ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi, labākiem ārējā sektora rādītājiem, nekā tika gaidīts, un pārdomātu un piesardzīgu fiskālo politiku.
Aģentūras paziņojumā norādīts, ka 2013.gadā Latvijas ekonomika ar 4,1% IKP pieaugumu bija visstraujāk augošā ekonomika starp visām Eiropas Savienības valstīm. 2014. gadā reitingu aģentūra paredz IKP pieaugumu 3,7% apmērā, kas 2015.-2017. gadā varētu stabilizēties vidēji ap 4,3%. Aģentūra atzīmē sasniegumus budžeta deficīta mazināšanā, kā arī fiskālā ietvara uzlabošanā, pieņemot Fiskālās disciplīnas likumu.
Tāpat atzinīgi novērtētas Valsts kases organizēto aizņēmumu zemās procentu likmes, turpinot starptautiskās aizņēmumu programmas pārfinansēšanu starptautiskajos kapitāla tirgos, tādējādi nodrošinot būtisku valsts parāda apkalpošanas izmaksu nepalielināšanos, informē Finanšu ministrija.
Kārtējā maksājuma konta deficīts ir strauji sarucis kopš tā maksimuma finanšu krīzes sākumā un nu tas ir tikai 0,8% 2013.gadā, tomēr reitingu aģentūra pieļauj tā palielinājumu nākotnē, kas daļēji var ietekmēt tālāku reitinga paaugstinājumu. Banku sektors tiek novērtēts kā stabils. Iestāšanās eirozonā ir mazinājusi vairākus riskus, taču aģentūra norāda, ka monetārās politikas mērķi Eiropā visticamāk tiks pakārtoti lielajām valstīm nevis mazām ekonomikām.
Latvijas kredītreitinga nākotnes novērtējums noteikts stabils, jo pozitīvos sasniegumus mazina atsevišķi ārējie riski. Stabils vērtējums arī liecina, ka aģentūra šobrīd neredz lielu varbūtību reitinga izmaiņām nākamo divu gadu laikā. Aģentūra reitingu var samazināt, ja valdība vājinās fiskālās politikas kursu, kā arī būtiski pieaugot kārtējo maksājumu konta deficītam vai nerezidentu noguldījumu riskiem.
Turpmākais reitinga paaugstinājums varētu sekot, ja uzlabotos ārējā sektora rādītāji. Taču Standard&Poor’s arī brīdina, ka reitingu var arī samazināt, ja valdība atslābinātu fiskālās politikas kursu, būtiski pieaugtu kārtējo maksājumu konta deficīts vai pieaugtu riski no nerezidentu noguldījumiem.
«Tas ir liels mūsu valsts panākums, kas gūts, ilgstoši un konsekventi strādājot, lai attīstītos valsts ekonomika un kuru tagad ir novērtējusi arī viena no lielākajām reitingu aģentūrām. Latvijas iekļaušana starp A grupas reitinga valstīm ir starptautiska atzinība. Tas arī izvirza mums pašiem arvien lielākus nākotnes standartus un uzdevumus. Šī ir iespēja mums ar kopēju darbu apliecināt ilgtermiņa piederību šīs grupas valstīm. Tas būtu jāņem vērā visiem politikas veidotājiem Latvijā gan valstiskajā, gan pašvaldību, gan arī privātajā sektorā, īpaši ņemot vērā tuvojošās Saeimas vēlēšanas,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks.
Tikmēr Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna norāda, ka Latvijas valsts reitings ir atgriezies 2007.gada jeb pirmskrīzes līmenī. Tas arī ir augstākais reitings, kāds Latvijai ir bijis. Pirms tam S&P paaugstināja Latvijas novērtējumu pērnā gada jūnijā pēc pozitīvajiem ECB un EK konverģences ziņojumiem par Latvijas gatavību ieviest eiro.
«Pēc S&P novērtējuma tagad Latvijas kredītreitings ir tikpat augsts kā Lietuvā (kurai reitinga paaugstinājums notika aprīlī) un par trim pakāpēm mazāks kā Igaunijā. A- reitings ir arī Polijai, kamēr Spānijai un Itālijai reitingi ir zemāki,» skaidro ekonomiste.
Pēc viņas teiktā, Latvijas kredītreitinga paaugstināšana ir likumsakarīga un varētu teikt pat nedaudz novēlota. «Domāju, ka bijām pelnījuši to jau labu laiku iepriekš. Turklāt reitinga līmeņu atšķirība ar Igauniju vēl arvien ir pārāk liela. Līdz ar to, ja nebūs nepatīkamu pārsteigumu, reitingam vajadzētu turpināt uzlaboties. Ekonomikas izaugsme, lai arī nedaudz palēninājusies, joprojām diezgan solīda un sabalansēta. Inflācija ļoti zema, valsts finanses labā stāvoklī,» teic Strašuna.
«Protams, tas nenozīmē, ka viss tagad ies kā smērēts. Priekšā ir daudz izaicinājumu, ko būs nepieciešams risināt, lai veicinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomisko attīstību ne tikai pāris gadu perspektīvā, bet arī pēc tam. Spiedieni palielināt valsts tēriņus daudzās jomās pieaugs, kamēr esošais vidējā termiņa budžeta ietvars paredz, ka nodokļu slogs procentos no IKP pakāpeniski mazināsies. Valdībai būs grūti to visu sabalansēt un, visticamāk, nāksies pieņemt nepieciešamus, bet nepopulārus un sāpīgus lēmumus,» tā ekonomiste.
Ref: 102.000.102.7433