Saeima šonedēļ galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus nodokļu un nodevu likumā, paredzot iespēju tiem zivrūpniecības uzņēmumiem, kuri cietuši no aizlieguma Krievijā ievest zivju konservus, pieteikties nodokļu maksājumu termiņa pagarinājumam.
Saeimā pieņemtie grozījumi noteic, ka arī tie uzņēmumi, kas ražo zivju konservus Krievijas tirgum, nokavētos nodokļu maksājumus varēs sadalīt termiņos vai arī atlikt uz laiku līdz pieciem gadiem, portālu BNN informē Saeimas Preses dienests.
Tāpat ar ceturtdien, 11.jūnijā, grozīto nodevu un nodokļu likumu Saeima par vienu gadu pagarināja termiņu, kādā uzņēmumi var pieteikties valsts atbalstam. Tādējādi arī nākamgad uzņēmumi, kuri nonākuši finansiālās grūtībās saistībā ar Krievijas noteiktajiem ierobežojumiem, nokavētos nodokļu maksājumus varēs sadalīt termiņos vai arī atlikt uz laiku līdz pieciem gadiem.
Grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
BNN jau vēstīja, ka Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor apsver Baltijas valstu zivju produkcijas tranzīta aizliegšanu caur Krieviju.
«Pilnīgi iespējams, ka ieviesīsim ierobežojumus Baltijas valstu zivju un zivju produkcijas tranzītam uz Kazahstānu,» aģentūra Interfax citē dienesta vadītāja Sergeja Dankverta sacīto.
Pēc Dankverta sacītā, Krievijas teritorijā varot nonākt zivis no Norvēģijas, kas tiek noformētas kā Baltijas valstu ražojums.
«Shēma ir zināma: šādas zivis Latvijas un Igaunijas uzņēmumi noformē kā savu ražojumu. Pēc tam mašīnas ar produkciju, kas it kā paredzēta Kazahstānai, paliek Krievijā, bet dokumenti kravām tiek noformēti Kazahstānā,» apgalvoja Rosseļhoznadzor vadītājs.
Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor no 4.jūnija aizliedza zivju un zivju produkcijas importu no Latvijas un Igaunijas, jo iepriekš piecu klātienē pārbaudīto uzņēmumu konservos konstatēts paaugstināts benzopirēna līmenis. Latvijai dots laiks divi mēneši, lai iesniegtu dokumentus par paveiktajiem uzlabojumiem zivju apstrādes procesā. Tad Krievija lems par aizlieguma atcelšanu un varētu sūtīt uz Latviju ekspertus, lai veiktu atkārtotas pārbaudes. PVD sola, ka Latvija jau piecu nedēļu laikā iesniegs savu pozīciju Krievijai.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pagājušajā gadā Latvija eksportēja sagatavotu un konservētu zivju produkciju par kopumā 82,7 miljoniem eiro, kur lielākā eksporta partnere bija Krievija ar 32,1% no kopējā eksporta apjoma. Visvairāk tika eksportētas brētliņas un šprotes – par 46,6 miljoniem eiro, no tām uz Krieviju – 51,9%.
Savukārt šogad eksports uz Krieviju samazinājies līdz 18,6% no kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma, brētliņas un šprotes eksportētas par astoņiem miljoniem eiro, no tām uz Krieviju – 37,2%.
Uz svaigajām, saldētajām un atdzesētajām zivīm no Latvijas jau tāpat attiecas importa aizliegums, ko Krievija pērn augustā noteica ES pārtikas precēm, reaģējot uz Rietumu sankcijām, kas tika vērstas pret Maskavu pēc iebrukuma Ukrainā.
Ref: 102.000.102.10067