Līdz šim Latviju šķērsoja divi starptautiskie eiro velo maršruti, savukārt šobrīd tiek plānots trešais ar nosaukumu «Dzelzs priekškars» (Iron Curtain Trail). Tas iezīmētu bijušo Padomju Savienības valstu austrumu – rietumu robežu, un būtu lielisks ieguvums tūrisma nozarei un Latvijas uzņēmējiem, intervijā BNN norādījis projekta kurators Latvijā, Vidzemes tūrisma asociācijas (VTA) valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts.
Sijāts norāda, ka šobrīd projekts ir izpētes procesā. Tiek noteikts, kāda ir vispārējā infrastruktūra, kāds ir ceļu stāvoklis, un apzināti nepieciešamie marķējumi un to izvietojums. Vienlaikus, VTA valdes priekšsēdētājs piebilst, ka daži ceļu posmi ir tik sliktā stāvoklī, ka vislabāk tos mērot ar vilcienu, nokļūstot no punkta A līdz B.
«Dzelzs priekškara» maršruta projektā ir iesaistītas visas valstis, kuras «Dzelzs priekškars» ir šķērsojis, kopumā iezīmējot 6 800 kilometrus, no kuriem 582 kilometri mērojami Latvijas teritorijā. Līdzās tai maršruta ziemeļu daļa šķērsos Lietuvu, Igauniju, Poliju, Somiju, Zviedriju un Vāciju.
Projekta ilgums ir divpadsmit mēneši un tā īstenošanā nozīmīgu lomu gūst pašvaldību un tūrisma profesionāļu atbalsts.
«Uzsvars tiek likts uz militāro mantojumu, kas ir saglabājies,» atzīmē Sijāts, norādot, ka šīs ir tās vēstures liecības, kas mums ir, un nevajadzētu tās atstāt novārtā. Tāpat viņš atzīmē, ka Vācija jau vairākus gadu desmitus «austrumu un rietumu» vēsturi izmanto kā vērienīgu tūristu piesaistes objektu, un arī Latvijā šādu objektu ir daudz.
Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, Sijāts uzsver, ka Latvijas skaistā pludmale tūristiem ir liels vilinājums. Savukārt attiecībā uz finansējumu VTA valdes priekšsēdētājs norāda, ka projekta izmaksas pilnībā vēl nav noteiktas. Iepriekš gan medijos izskanējis, ka projekta īstenošanai nepieciešamie līdzekļi sasniedz 11 miljonus eiro (7,7 miljonus latu). Sijāts atzīmē, ka, vērtējot pieredzi, līdzīgiem projektiem Eiropas Savienības līdzfinansējums ierasti sasniedz 75%, viņš gan pieļauj, ka, ņemot vērā iesaistīto valstu skaitu, procentuāli ieguldāmā naudas daļa varētu būt vēl mazāka.
Jāatzīmē, ka 4. un 5. oktobrī norisinās starptautiskais seminārs, kura ietvaros projekta partneri informē par pasākumu īstenošanas gaitu un turpmāk plānotajām aktivitātēm, ar mērķi labāk iepazīties ar potenciālo maršrutu un infrastruktūru Latvijā.
Semināra noslēgumā partneri dodas iepazīšanās velobraucienā maršrutā Rīga – Vecāķi – Kalngale, kas potenciāli varētu kļūt par «Dzelzs priekškara» maršruta daļu.
Ja reiz Dzelzs priekškars, tad vairāk vajadzēja skatīties kārtē uz austrumu robežas pusi t.i. Latgali, jo tāda veidā sanāktu tūristiem labāk izprast un salīdzināt kā īsti izskatās pašā pierobežā, kur gaisā vēl virmo padomju vēsmas un sekas, un kas būtu lielāks ieguvums konkrētajam reģionam, iespējams no valsts puses tiktu pievērsts nedaudz vairāk uzmanības ceļu stāvoklim tieši pierobežas reģionos, popularizētu pierobežas reģiona tūrismu un veicinātu tā aktivitāti, kas tiešā veidā sasauktos ar Nacionālā attīstības plāna, daudzu Eiropas fondu un citu papīra blāķu vienu no būtiskākajiem lozungiem – vienmērīgu un līdzsvarotu reģionu attīstību.
Vēlētos nedaudz plašāku informāciju par tiem 582 km, caur kuriem Latvijas novadiem īsti tas ieplānots?!
Kāpēc veloceļam vajadzīgs nosaukums, kurš kā latviešiem, tā tūristiem rada sliktas asociācijas vai atmiņas. Jāsauc to citā raksturojošā vārdā, jo ne jau tūristi izlemj braukt uz Baltijas valstīm redzēt padomju laiku paliekas, bet drīzāk skaisto dabu, pilis, pilsētas, tūrisma maršrutus.