Lauva: kad iemantota ietekme politiskajos procesos, ieguvums ir milzīgs

Kamēr tev nav tiešas ietekmes uz politisko lēmumu pieņemšanu, rezultāts pret ieguldīto darbu ir ļoti niecīgs, intervijā biznesa ziņu portālam BNN atzīst AS Ceļu pārvalde valdes priekšsēdētājs un uzņēmējs Mārtiņš Lauva.

AS Ceļu pārvalde ir nonākusi saspīlētā finanšu situācijā, vai izvirzīsiet mērķi kļūt par pilnvērtīgu ceļu būves tirgus dalībnieku?

Ceļu pārvalde vēsturiski bijusi vairāk uzturēšanas, ne ceļu būves uzņēmums. Uzturam ielas trijos no sešiem Rīgas rajoniem, tāpēc nevaram atbildēt par visu galvaspilsētu. Tas, ko iesāka iepriekšējais valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vitkovskis un ko es turpināšu, ir ceļu būves virziens. To pieļauj gan mūsu darbinieku kvalifikācija, gan uzņēmuma tehniskais potenciāls. Lielākie vietējie tirgus spēlētāji šobrīd ir A.C.B., Binders un Saldus ceļinieks, no ārvalstniekiem jāmin igauņiem piederošais uzņēmums Merk Group, savukārt lielākais pasūtītājs ir AS Latvijas autoceļu uzturētājs. Pērn esam būtiski «uzaudzējuši muskuļus» ceļu būvē, un šogad esam gatavi vēl nopietnāk konkurēt ar citiem uzņēmumiem. Kā būtisku priekšrocību jāuzsver mums piederošā asfaltbetona rūpnīca. Šim gadam izvirzīti divi galvenie uzdevumi – uzņēmuma pozīciju nostiprināšana ceļu būves tirgū un iekšējā restrukturizācija, lai pārveidotu Ceļu pārvaldi par mūsdienīgu, caurspīdīgu un elastīgu uzņēmumu. Vēlamies kļūt agresīvāki, nelaidīsim garām nevienu ceļu būves konkursu. Tajos startēsim ar tādu cenu politiku, lai saņemtu pēc iespējas vairāk pasūtījumu. Jāuzsver, ka ar to nekādā gadījumā nedomāju dempinga cenas. Uzņēmumam šogad jāpanāk neitrāla naudas plūsma, tādēļ mērķis ir celt pasūtījumu skaitu.

Vai izmantosiet «100-latniekus» vienkāršajos darbos?

Pašlaik tādu nepieciešamību neredzu. Mēs esam uzņēmums, kas darbojas brīvā tirgus un sīvas konkurences apstākļos. Proti, valsts un pašvaldība mums negarantē pasūtījumus, tādēļ mēs nevaram un mums nav jārisina sociāli jautājumi. Neesam RD Satiksmes departments vai Latvijas autoceļu uzturētājs, kam budžets simtprocentīgi finansēts no valsts vai pašvaldības kases.

Kādi bija CP darbības rezultāti 2010.gadā un vai izdevies sasniegt plānoto aptuveni 18 miljonu latu apgrozījumu?

Man ir skaidrs, ka 2010.gada apgrozījums nebija 18 miljoni latu, bet tas noteikti pārsniegs 2009.gada apgrozījumu 12,65 miljonu latu apmērā. No naudas plūsmas viedokļa rēķināmies ar to, ka pagājušajā gadā bijuši zaudējumi, taču par precīziem skaitļiem šobrīd vēl nevaru runāt.

Vai Jums atmaksājās iet politikā?

Mans pirmais mēģinājums ietekmēt uzņēmējdarbībai svarīgos procesus valstī bija aktīva darbība LTRK padomē kopā ar Žaneti Jaunzemi – Grendi, taču tā neizrādījās pietiekami efektīva, tādēļ pievērsos lielajai politikai. Kamēr tev nav tiešas ietekmes uz politisko lēmumu pieņemšanu, rezultāts pret ieguldīto darbu ir ļoti niecīgs. Kad iemantota ietekme politiskajos procesos, ieguvums ir milzīgs.

Pie jums kā potenciālā investora daudzi vēršas ar saviem biznesa projektiem?

Jā! Esmu uzklausījis ļoti daudz ideju, rūpīgi tās analizējis un secinājis, ka 99 procentos gadījumu idejas nav dzīvotspējīgas, apmēram puse procenta diemžēl parasti ir neveiksmīgas. Tādēļ dzīvojam no atlikušā pusprocenta. Jāuzsver, ka lielu daļu projektus nevaru saukt par fantastiskiem, bet gan drīzāk par paviršiem. Cilvēki bieži pieļauj rupju kļūdu, maldīgi pieņemot, ja tas interesē viņus, aizraus daudzus un, ka ar to varēs labi nopelnīt.

Vai, neraugoties uz ASV hipotekārā tirgus panīkumu, jūs Kalifornijā (Big Bear Lake golfa kluba un ezera apkārtnē) joprojām ceļat mājas?

Nē, visi projekti ASV ir iesaldēti. Nogaidām uz labāku tirgus situāciju. Ir samazinājusies šo māju likviditāte. Ieinteresētajiem māju pircējiem bankas vairs nepiešķir kredītus.

Vai cenas dzīvokļiem un mājām Jūrmalā, Rīgā vēl kritīs zemāk?

Jebkurai ekonomikai gan atveseļošanās, gan attīstības viļņi ir loģiski. Sākotnēji pieaug patēriņš uz pārtiku, sadzīves precēm, mēbelēm un visbeidzot uz dzīvokļiem, kas arīdzan sekmē būvniecības uzplaukumu. Mēs nevaram runāt par sistemātisku dzīvokļu cenu veidošanās mehānismu, ja tās mākslīgi uztur komercbankas, ar meitas uzņēmumu palīdzību uzpērkot dzīvokļus izsolēs. Tas ir kontrolēts, nevis brīvais tirgus. Svarīgākās ir cilvēku gaidas – tiklīdz viņi sāks ticēt šai valstij un stabiliem, prognozējamiem ienākumiem, tā arī parādīsies objektīva dzīvokļu pieauguma tendence. Rīgā, lai sasniegtu vidējo Rietumeiropas kvadrātmetru skaitu uz vienu iedzīvotāju, vajadzēja uzcelt 8 milj. kv.metru. Kas īsti notika? Tika uzbūvēti apmēram 300 000 kvadrātmetru, bet pieejamais finansējums no bankām bija līdzvērtīgs 8 miljoniem kv.metru. Tas pats piedzīvots Stokholmā un Somijā pirms 20 gadiem, Lielbritānijā pirms 15 gadiem, arī Japānā pirms 20 gadiem nekustamo īpašumu cenas pieauga 4,5 līdz 7 reizes. Tirgum ir īsa atmiņa – 10 gadi.

Kā investoru acīs mainīt viedokli par Latviju?

Investori neieradīsies, lai palīdzētu Latvijai izkārpīties no krīzes, bet tikai, lai nopelnītu vairāk. Ir jāapzinās šīs valsts stiprās puses – pirmkārt, ģeogrāfiskais novietojums un spēcīgi izbūvētā tranzīta infrastruktūra un otrkārt, pagaidām kvalificēts un salīdzinoši lēts darbaspēks Rietumeiropas kontekstā. Šīs divas lietas valdībai jāpopularizē. Apstrādes rūpniecībā nekad nevarēsim konkurēt ar Ķīnu, Indiju vai Koreju.

Vai jūs ierosinātu, ka jāievieš nodoklis luksusa precēm – jahtām un dārgiem auto?

Jā, tas ir sociālā taisnīguma princips. Ja, pateicoties šai sabiedrībai, esmu nokļuvis tādā materiālā situācijā, ka varu atļauties dzīvot grezni, man ir jādalās ar pārējiem.

Kā jūs komentētu ekonomikas ministra Arta Kampara viedokli, ka mikrouzņēmumu ieviešana Latvijā praktiski ir izgāzusies?

Mikrouzņēmumu programma noteikti nav izgāzusies. Tas bija milzīgs solis uz priekšu, lai mainītu Latvijas iedzīvotāju priekšstatus par privāto uzņēmējdarbību. Kalpoja par katalizatoru tam, lai daži pirmoreiz uzsāktu biznesu. Ja vērtējam kvantitatīvi, pagaidām dibināto mikrouzņēmumu skaits ir samērā neliels. Ceru, ka šī programma palīdzēs svārstīgajiem nopietnāk apsvērt personīgā biznesa uzsākšanu.

Kāpēc paudāt viedokli, ka paziņas biznesā neizšķir neko?

Par savu panākumu atslēgu uzskatu rūpīgu plānošanu. Konkrētu paziņu loks veidojas atbilstoši privātbiznesa attīstībai, taču paziņas nekad neuzsāks uzņēmējdarbību tavā vietā.

Lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību Latvijā – īpaši Kurzemē, jūs rīkojāt konkursu jauniešiem «Jaunais Kurzemes līderis» un sniedzāt iespēju topošajiem uzņēmējiem gūt visas nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai radošu ideju pārvērstu pilnvērtīgā biznesa plānā. Kā jums izdevās panākt, ka uzņēmēju ielaiž klasē un ļauj mācīt biznesa plānu rakstīšanu?

Te man jāpateicas projekta vadītājam Artūram Neipreisam, kurš uzņēmās atbildību par konkursa organizatoriskajiem darbiem, bet es no savas puses ieguldīju nepieciešamos līdzekļus un kompetenci. Mērķauditorija bija skolēni un studenti, kas mācās Kurzemes reģionā un ir sasnieguši vismaz 16 gadu vecumu. Es vēlējos jauniešos rosināt pārdomas par uzņēmējdarbību un vērtībām, kas viņiem ir šobrīd. Ir svarīgi pieņemt pareizos lēmumus, lai neizniekotu savu dzīvi ilgtermiņā. Šis bija ne vien ideju meklēšanas konkurss, bet arī sociālā programma, lai parādītu jaunajiem censoņiem paraugu – ja ir vēlēšanās un darbīgums, tad dzīvē var daudz sasniegt. Tādēļ nepieciešams nospraust mērķi un mācīties vēl cītīgāk. Visbiežāk jauniešiem trūkst praktisku zināšanu un prasmju, kas būtu jāiekļauj biznesa plānā un kāds ceļš jānoiet, lai oriģinālas idejas pārvērstu veiksmīgos biznesa plānos un plaukstošos uzņēmumos. Tādēļ braucu un tikos ar jauniešiem klātienē, lai dalītos ar savu pieredzi un skatījumu par uzņēmējdarbību. Tam, kurš uzsver, ka nauda dzīvē nav svarīga, tam tās vienkārši nav.

Biznesa ideju konkurss «Kurzemes biznesa līderis» jauniešu atsaucības dēļ tika pagarināts līdz 2010.gada beigām. Kādi bija reālie rezultāti?

Tieši tā – pagarinājām. Konkursa galvenā balva bija jaundibināta uzņēmuma 50% kapitāla daļas ar 5000 eiro lielu pamatkapitālu. Visus tā dibināšanas izdevumus segtu es kā konkursa organizators. Ja būtu labi un perspektīvi projekti, to iesniedzēji varētu no manis saņemt 5 un pat 10 reizes vairāk par 5000 eiro. Tāpat bija arī trīs veicināšanas balvas – vienreizēja stipendija 1000 eiro apmērā mācību vai studiju apmaksai. Diemžēl atsaucība, jauno censoņu idejas un zināšanas mani nepatīkami pārsteidza, turklāt iesniegtie plāni neatbilda konkursa nolikumam. Atbalstīju tikai pāris nelielas idejas. Pašlaik konkurss ir apturēts. Nevēlos, lai manis atvēlētais 8000 eiro balvu fonds paliktu kabatā, tāpēc šo naudu novirzīšu studentu stipendijām. Varam secināt, ka konkursa laikā bija vērojams latviešu mentalitātei raksturīgais inertums un neticība saviem spēkiem.

Kāpēc Latvijā tik vāji attīstās biznesa eņģeļu kustība?

Šobrīd, kad valsts piedzīvojusi ekonomisko lejupslīdi, vērojams mazs jaundibināto uzņēmumu skaits, jaunieši neredz uzņēmējdarbību kā perspektīvu nākotnes karjeras iespēju. Diemžēl sabiedrība tam vēl nav nobriedusi nedz pieprasījuma, nedz piedāvājuma ziņā. Cilvēkiem ir bail riskēt, kaut arī iespējamā atdeve vairākkārt pārsniedz ieguldījumu. Tiem, kas ir norūdījušies brīvā tirgus un konkurences apstākļos, šīs bailes pazūd, savukārt mazāk turīgos bez pieredzes, tās aptur. Tādēļ Latvijā vērojama situācija, ka cilvēki labprātāk strādā kāda cita, ne savā labā.