Pēc bijušā lidostas Rīga Drošības departamenta vadītāja Raimonda Lazdiņa pieteikuma, Satversmes Tiesa atzinusi, ka likumā noteiktais liegums pēc valsts noslēpuma pielaides anulēšanas to saņemt atkārtoti ir neatbilstošs Satversmei. «Pēc ST lēmuma būtu pamats pārvērtēt vairāku gadu gaitā pieņemtos lēmumus par atteikumiem pielaidēm valsts noslēpumam.»
Lazdiņš uzsvēris, ka jau Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedums lietā Ternovskis pret Latviju, kas spēkā stājās 2014.gada 29.jūlijā, prasījis mainīt regulējumu pielaides valsts noslēpumam izsniegšanas jomā, norāda ziņu aģentūra LETA.
Lieta ierosināta pēc Lazdiņa konstitucionālās sūdzības, kurā norādīts, ka sūdzības iesniedzējam ir anulēta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, kā rezultātā viņam bija jāpamet valsts akciju sabiedrības drošības departamenta direktora amats, norāda ST pieejamā informācija.
Lazdiņš pārsūdzēja Drošības policijas lēmumu par speciālās atļaujas anulēšanu Satversmes aizsardzības biroja direktoram, savukārt attiecīgo Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmumu ir pārsūdzējis ģenerālprokuroram. Ģenerālprokurors pārsūdzēto lēmumu atstāja spēkā. Šis ģenerālprokurora lēmums nav pārsūdzams.
ST secina, ka valsts noslēpuma aizsardzības jomā ģenerālprokuroram ir ļoti plašas un daudzveidīgas pilnvaras. Ģenerālprokurors ir tiesu sistēmai piederīga amatpersona, tomēr valsts noslēpuma aizsardzības jomā to nevar uzskatīt par tādu institūciju, kas atbilstu apzīmējumam tiesa.
«Ir pierādāma situācija, ka no 2014.gada jūlija netiek ievērotas tās prasības, kuras precīzi min ST savā spriedumā, atsaucoties uz ECT spriedumu Ternovskis pret Latviju un citiem saistošiem spriedumiem. Līdz ar to, lai izslēgtu diskusiju, kurš tur ko var sniegt vēlreiz, kuram būtu jāpārvērtē un kuram būtu tiesības kaut ko darīt, ir visi tie cilvēki, kuriem pielaides atteiktas vai anulētas pēc 2014.gada 29.jūlija. (…) Vai izskatītās neatbilstoši – būtu vai nu jāpārskata, ja cilvēki vērsīsies, un būtu jādod argumenti, lai cilvēki varētu apstrīdēt, jo neviens nevar apstrīdēt iemeslus, kurus nezina,» sacījis Lazdiņš aģentūrai LETA.
Lazdiņš uzskata, ka tiek ierobežotas viņa tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai, kā arī tiek ierobežotas viņa tiesības uz taisnīgu tiesu. Apstrīdētajās normās paredzētā kārtība nenodrošinot līdzvērtīgu iespēju principu un tiesības tikt uzklausītam.
«ST spriedums skaidri pasaka, ka valsts kopš šī ECT sprieduma neko nav darījusi, lai izlabotu situāciju, un šis bezdarbības periods tieši skar mani – Raimondu Lazdiņu. ST tiešām dod pārejas laiku līdz 2018.gada jūlijam, bet tiesības saprast, par ko atņem vai atsaka pielaidi, un tiesības būt uzklausītam ir jau no šodienas,” turpinājis Lazdiņš, » tagad Satversmes tiesa ir devusi gadu un četrus mēnešus, lai sakārtotu, nu tad parēķinām, kad tai likumdošanai bija jābūt spēkā, ja kaut vai no tā 2014.gada 29. jūlija būtu gads un četri mēneši, – 2016. gadā jau tam likumam bija jābūt izdiskutētam, tam jau bija jābūt spēkā. Tā ka te ir tāda interesanta juridiska kolīzija, būtu interesanti saprast, ko mēs tagad ar visu šo spriedumu darīsim,» savu uzskatu pauž Lazdiņš aģentūrai LETA.
«Es vēl konsultēšos ar saviem advokātiem, un mēs pieņemsim priekš manis labāko risinājumu, ko darīsim tālāk. Es varu uzdot retorisku jautājumu: «Kā jūs domājat, ko ECT teiks pēc šī ST sprieduma – attiecībā uz mani ir vai nav bijušas pārkāptas normas?» bildis Lazdiņš.
Šobrīd likums paredz, ja amatpersonai tiek anulēta speciālā atļauja vai netiek pagarināts speciālās atļaujas termiņš, tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šī persona neatbilst ieņemamam amatam, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību. Šāda persona pēc galīgā lēmuma pieņemšanas nekavējoties pārceļama darbā, kas nav saistīta ar valsts noslēpumu, vai ar personu izbeidzamas darba attiecības, un turpmāk tai ir liegts saņemt speciālo atļauju. ST nolēma atzīt liegumu pēc speciālās atļaujas anulēšanas to saņemt atkārtoti par neatbilstošu Satversmei un spēkā neesošu no 2018.gada 1.jūlija, informē ST pieejamā informācija.
Ņemot vērā, ka personai tiek liegta pieeja tiesai šā vārda institucionālajā nozīmē un netiek nodrošinātas Satversmei atbilstošas procesuālās tiesības, personai tiesības uz taisnīgu tiesu tiek liegtas pēc būtības. Lai šīs tiesības nodrošinātu un novērstu šaubas par to, vai lēmumi par speciālo atļauju anulēšanu ir pamatoti, to kontrole būtu jānodod atbilstoši leģitimētai neatkarīgai institūcijai, skaidro ST.
ST atzīts likuma Par valsts noslēpumu 13.panta ceturtās daļas otrā teikuma vārdus un turpmāk tai ir liegts saņemt speciālo atļauju par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106.panta pirmajam teikumam un spēkā neesošiem no 2018.gada 1.jūlija.
Attiecībā uz lēmumu par speciālās atļaujas anulēšanu ST nolēma atzīt likuma normu, ka ģenerālprokurora lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams, par neatbilstošu Satversmei un spēkā neesošu no 2018.gada 1.jūlija. ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
Likumā par valsts noslēpumu teikts, ka valsts noslēpums ir tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura informācija, kura iekļauta Ministru kabineta apstiprinātā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm.
Ref: 225.000.103.053