LB: šobrīd svarīgi neatslābt un strādāt pie papildus konsolidācijas pasākumu plāna

Šobrīd, kad šķietami pēdējais fiskālās konsolidācijas raunds Latvijā ir noslēdzies – «Likums par valsts budžetu 2012. gadam» Saeimā jau pieņemts, kas sola budžeta deficītu nākamgad zem 3% Māstrihtas kritērija robežas, ir jo svarīgi neieslīgt apmierinātībā par paveikto un turpināt pragmatiski raudzīties uz valsts finansēm, nodrošinot to ilgtspēju, uzskata Latvijas Bankas ekonomists Kristaps Svīķis.

Raugoties uz priekšu tuvākā nākotnē, būtu rūpīgi jāizsver riski nākamā gada budžeta izpildei saistībā ar straujāku ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Eiropā. Likums par valsts budžetu patlaban ir būvēts uz pieņēmuma, ka tautsaimniecība nākošgad augs ar tempu 2,5%. Diemžēl pēdējā laika notikumi Eiropā, kur finanšu krīze būtiski saasinājusies un valstu izaugsmes prognozes jūtami pazeminātas, skars arī Latviju, norāda ekonomists.

Viņaprāt, jārēķinās, ka faktiskā situācija var izrādīties sliktāka un plānotie budžeta ieņēmumi – pārāk optimistiski. Eiropas parādu krīzes radītais slogs uz ārējo pieprasījumu jau šobrīd licis vairākām institūcijām pazemināt arī Latvijas nākošā gada izaugsmes prognozi līdz aptuveni 1%.

Piepildoties šādam scenārijam budžetu var nākties vērt vaļā jau nākamā gada pavasarī papildus konsolidācijas pasākumu veikšanai. Tādēļ šobrīd būtu svarīgi neatslābt un strādāt pie kvalitatīvu papildus konsolidācijas pasākumu plāna, lai nākamā gada pavasarī nelabvēlīgākas ekonomiskās situācijas gadījumā mūs nepiemeklētu jau iepriekš redzēts scenārijs, kad pēdējā brīdī cenšoties glābt, kas vēl glābjams, nāktos pieņemt virkni nepārdomātu un tautsaimniecībai sāpīgu lēmumu nodokļu palielinājuma veidolā, domā Svīķis.

Raugoties tālākā nākotnē, Latvijai būtu jāizdara skaidri secinājumi par pagātnē pieļautajām kļūdām un jānodrošina ilgtspējīga valsts finanšu politika turpmākajos gados. Netālredzīgā fiskālā politika, kas tika īstenota pirmskrīzes gados, pēc starptautiskās aizdevuma programmas noslēgšanās Latvijas valdību atstājusi ar prāvu parāda nastu. Pat ar ievērojamajiem taupības pasākumiem, kuru apjomu ziņā Latvija šobrīd ir Eiropas pirmrindniece un kuri palīdzēja novērst Latvijas valsts maksātnespēju ar visām no tā izrietošajām sekām, Latvijas valdības parāds no 9,0% no IKP 2007. gadā ir pieaudzis piecas reizes līdz 44,7% 2010. gada beigās. Kā jebkurš cits parāds, arī šis būs kādu dienu jāatmaksā. Protams, tas nenotiks vienā piegājienā, jo no valsts budžeta pat teorētiski nav iespējams atlicināt šādas summas, taču procentu maksājumus gan nāksies maksāt regulāri, teic ekonomists.

Lai nepieļautu iepriekšējo gadu budžeta politikas kļūdu atkārtošanos, vitāli svarīgi būtu jau nākamā gada pirmajā pusē pieņemt ilgi gatavoto fiskālās disciplīnas likumu, tādējādi ar likuma spēku ieviešot mehānismus, kas noteiktu, ka straujas izaugsmes gados daļu no ieņēmumiem valdībai nāktos atlicināt nebaltām dienām, neļaujoties kārdinājumam tos acumirklīgi iztērēt, lai tautsaimniecībai grūtākos brīžos būtu iespējams ekonomiku stimulēt, tā Svīķis.

Ref: 102.000.102.637