Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā pēc leģionāru atceres gājiena trešdien, 16.martā notika bez asas pretējo pušu konfrontācijas.
Leģionāru piemiņas gājiena ierašanās pie Brīvības pieminekļa noritēja neierasti mierīgi. Ja citus gadus tā dēvētie «antifašisti» svilpa svilpes, un kliedza: «Kauns!», tad šogad pret gājiena dalībniekiem tiek raidītas vien atsevišķas salīdzinoši klusas frāzes.
Arī gājiena dalībnieki nesāka strīdus ar protestētājiem, vien savā starpā apsprieda Georga lentīšu izmantošanu, kādu pretējo uzskatu paudēju nosauca par «Putina atbalstītāju», taču skaļi strīdi vai konflikti nenotika. Tāpat bija dzirdama gana piezemēta vārdu apmaiņa par tēmu, kuri ir «īstie zemes saimnieki» un kuriem savukārt esot «jābrauc prom».
Gājienā priekšgalā tā dalībnieki nesa lielu plakātu ar franču politiķa Šarla de Golla citātu: «Tautas diženums izpaužas tās stājā, kā nācija izturas pret saviem karu zaudējušiem, bet neuzvarētiem karavīriem!» Gājiena priekšgalā devās nacionālās apvienības pārstāvji Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, Gaidis Bērziņš un Imants Parādnieks.
Tāpat gājiena dalībnieki rokās turēja plakātus ar tādiem lozungiem kā «Nē – Hitlera un Staļina režīmiem», «16.marts ir pārmetums Latvijas savtīgiem iztirgotājiem» un «16.marts – diena, kad mēs pieminam cīnītājus par Latvijas brīvību».
Dziedot dziesmas, biedrības Daugavas vanagi Latvijā leģionāru atceres gājiena dalībnieki sasniedza Brīvības pieminekli un pie pieminekļa nolika ziedus.
Gājienā tika devušies apmēram 1000 biedrības Daugavas vanagi Latvijā pārstāvji un viņu atbalstītāji.
Lai arī gājiens aizritēja mierīgi, pulcēšanās laikā daudzkārt izskanēja agresīva retorika, piemēram, «kādi urlas te salasījušies». Tāpat bija vērojami asumi starp sanākušajiem, jo gājiena dalībnieku rindās vēlējās iekļauties cilvēki ar apšaubāmiem nolūkiem.
Ref: 102.000.102.12177