Smagos noziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs intervijā laikrakstam Diena devis mājienu, ka nākamajās pašvaldību vēlēšanās varētu arī nekandidēt. Tiesa, ņemot vērā, ar kādu regularitāti jau kopš 2006.gada tiek uzvests viena aktiera teātris «kandidēšu, nekandidēšu» un «būšu premjers, nebūšu premjers», arī šai viņa politiskajai performancei diezin vai var ticēt, pauž reģionālais medijs Ventspilnieks.lv.
Izrāde nr. 1
Pirms 9.Saeimas vēlēšanām Lembergs iesniegumā tiesai lūdza paātrināt viņa prasības izskatīšanu pret Ģenerālprokuratūru par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, kuras minētas Šveicei nosūtītajā tiesiskās palīdzības lūgumā. Ilgstošā nenoteiktība attiecībā uz lietas iznākumu varot negatīvi ietekmēt viņa kā deputāta kandidāta reitingu sabiedrībā un būtiski samazināt izredzes tikt ievēlētam. Taču Ģenerālprokuratūra Lembergam netīkamās ziņas neatsauca un izvirzīja viņam apsūdzību par kukuļņemšanu, noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu un amatpersonas ar likumu noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, atgādina Ventspilnieks.lv.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde apsūdzības izvirzīšanas dienā nolēma, ka Aivars Lembergs būs ZZS premjera amata kandidāts.
Tomēr Lembergs paziņojis, ka 9.Saeimas vēlēšanās nekandidēs. Pēc tam, kad viņu 2007.gada 14.martā aizturēja, un no pienākumiem atstādinātais Ventspils mērs nokļuva Matīsa cietumā, toreizējais premjers Aigars Kalvītis izteicās: «Ja šī situācija ir nopietna, Lembergs nevarēs piedalīties Koalīcijas padomes sēdēs.» Medijs atzīmē, ka situācija ir nopietna joprojām, bet Koalīcijas padomes sēdēs viņš pats vai viņa partijas pārstāvji piedalījās vēl ilgi.
Izrāde nr. 2
«Arī pirms 10.Saeimas vēlēšanām 2010.gadā Lembergs, ja tā var teikt, turpināja «pūst miglu acīs» par savu iespējamo kandidēšanu. Viņa paša lielākās šaubas par kandidēšanu vēlēšanās saistoties ar pārliecību, ka ir vairāk piemērots darbam izpildvarā, nevis Saeimā. Kamēr viņš klāstīja, ka «tas vēl nav izlemts, bet iespējams ir,» ZZS ietilpstošā Latvijas Zaļā partija viņu izvirzīja premjera amatam,» atgādina Ventspilnieks.lv.
Lasiet arī: Ekskluzīvi | Valentīns Kokalis par slepenām sarunām Lemberga mednieku mājiņā un partiju kontroles aizkulisēm
Tomēr vēlēšanās Lembergs nekandidēja. Iespējams tādēļ, ka Saeimas atbalstu neguva viņa atbalstītā iecere ļaut politiķiem saglabāt gan pašvaldības, gan Saeimas deputāta mandātu, pieļauj medijs.
Tālāk sekoja labi zināmi notikumi – Valsts prezidents Valdis Zatlers izdeva rīkojumu nr. 2, ar kuru rosināja tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu, un sabiedrībā populāri cilvēki sarīkoja «Oligarhu kapusvētkus».
Izrāde nr. 3
Tikmēr Lembergs publiski atzina, ja tauta atlaistu Saeimu, viņš apsvērtu iespēju kandidēt uz 11.Saeimu. Arī šoreiz Lembergs salīdzinoši ātri paziņoja, ka nekandidēs, tomēr būs premjera amata kandidāts no ZZS. Taujāts, vai viņa reputācija ir atbilstoša kandidēšanai uz premjera amatu un vai ZZS nemāna vēlētājus, premjera amatam kārtējo reizi nosaucot Lembergu, kura nominācija diez vai ir reāli iespējama, no pienākumiem atstādinātais Ventspils mērs atbildēja, ka viņa reputācija esot laba, raksta Ventspilnieks.lv.
Izrāde nr. 4
Tāpat medijs pauž, ka uz 12.Saeimas vēlēšanām viņa paša partijas partneri par Lemberga kandidatūru vairs bijušo sajūsmu neizrādīja. «Zaļā partija paziņoja, ka tai nebūs pieņemami ministru prezidenta amatam virzīt Aivaru Lembergu. Taču gala rezultātā ZZS Lembergu šim amatam tomēr izvirzīja, un viņš apņemšanos kandidēt pamatoja ar kārtējo valdības kritiku – tā esot ieslīgusi pašapmierinātībā, tās deklarācija un rīcības plāns netiekot pildīts vajadzīgajos apjomos utt. Situācija pēc vēlēšanām bija interesanta – ZZS parlamentā ieguva 21 vietu, par valdības vadītāju kļuva Laimdota Straujuma no Vienotības, bet par valsts prezidentu – ZZS pārstāvis Raimonds Vējonis. Kā saka, politiskajā tirgū bija vieta manevriem. Iespējams, Lembergs arī varētu ieņemt ministru prezidenta krēslu. Tikai – vai viņš to gribēja?»
Kā savulaik rakstīja žurnāls Ir, citējot bēdīgi slavenās «Rīdzenes sarunas», Lembergs, iespējams, izteicies, ka tikai pēdējā nedēļā, kad visām partijām sākuši kāpt reitingi, bet ZZS slīdēt uz leju, viņš pieslēdzies vēlēšanu kampaņai. «Man bija bail, ja es uziešu ar pilnu švunku – a, mēs novinnēsim, a, ko tad es darīšu? A, nahren man tas vajadzīgs!»