«Mums ir jāaizsargā cilvēki, kuri nonākuši dīkstāvē, bet, no otras puses, jāsniedz atbalsts perspektīvai uzņēmējdarbībai, kas palīdzēs izkļūt mūsu ekonomikai no krīzes,» sarunā ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) uzsvēris Valsts prezidents Egils Levits.
Pārrunājot iespējas, kā valstij stabilizēt ekonomiku pēc vīrusa ierobežošanas izraisītās krīzes, Levits sacīja, ka valdības veiktie aizņēmumi ir pēc iespējas jēgpilni jānovirza perspektīvo nozaru atbalstam, kas palīdzēs ieguldītos līdzekļus atgūt un veicinās tautsaimniecības augšupeju, kā arī sociāli mazāk aizsargātām sabiedrības grupām.
Levits un Kariņš apspriedās par iespēju ieviest lietotni, kas ļautu kontrolēt un ierobežot vīrusa izplatību un paralēli tam ļautu samazināt sabiedrības ikdienai uzliktos ierobežojumus, bet, kā uzsvēra abas amatpersonas,
šāda lietotne, kas izmantotu privātos datus, ja tiek ieviesta, nedrīkstētu tikt lietota kā precedents citiem gadījumiem.
Arī ar veselības ministri Ilzi Viņķeli (AP) tika spriests par iespējām arī Latvijā lietot mobilo lietotni infekcijas kontrolei un ierobežošanai, pie kā strādā gan Latvija, gan vairākas citas Eiropas Savienības valstis. Valsts prezidents uzsvēra, ka, ieviešot šādu lietotni, būtu nepieciešams ievērot demokrātiskai valstij atbilstošu līdzsvaru starp lietotnes efektivitāti un privāto datu aizsardzību.
Sarunā tika spriests arī par Administratīvi teritoriālo reformu, kas šobrīd tiek izskatīta Saeimā. Pēc Valsts prezidenta sacītā, «ir nepieciešams pareizi sadalīt uzdevumus starp dažādiem administratīvajiem līmeņiem, lai tiktu nodrošināts efektīvs pašvaldību darbs un vietējās kopienas dzīvē tiktu iesaistīta pilsoniskā sabiedrība».
Lasiet arī: Koronavīruss Baltijā. Latvijā – 666, Lietuvā – 1 091, Igaunijā – 1 400
Levits saziņā ar veselības ministri augsti novērtēja Veselības ministrijas līdz šim paveikto, īpaši uzsverot, ka ministrijas pieņemtie lēmumi bijuši tālredzīgi un efektīvi, jo tie ir balstīti veselības jomas ekspertu ieteikumos.
Sarunā tika pārrunāta Veselības ministrijas plānotā darbība iedzīvotāju testēšanā, kā arī ministres viedoklis par to, kādiem nosacījumiem jābūt, lai sāktu domāt par ierobežojumu pakāpenisku samazināšanu.
«Lai nepieļautu jaunus infekcijas uzliesmojumus, mūsu darba un sociālajā ikdienā arī pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas būs nepieciešams ievērot piesardzību. Mūsu visu drošības labā rīcībai vajadzēs būt specifiskai, praktiskai, atšķirīgai dažādās nozarēs un situācijās. Tāpēc ir svarīga gan inovatīva pieeja, gan visu jomu un ministriju ļoti laba sadarbība un iesaiste ar savu devumu,» uzsvēra Levits, runājot par nepieciešamību laicīgi domāt par to, kā organizēt darba un sociālo ikdienu pēc tam, kad tiks noteikta pakāpeniska ierobežojumu samazināšana.