Mūsdienās redzam, kā Krievijā groteskos apmēros pārraksta un vilto vēsturi, otrdien, 14.jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, tiekoties ar politiski represētajiem, uzsvēris Valsts prezidents Egils Levits.
Viņš savā uzrunā uzsvēris, ka ik gadu 14.jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā mēs pieminam tos vairāk nekā 15 400 Latvijas cilvēkus, kurus Padomju Savienības okupācijas vara nelikumīgi deportēja uz Krieviju.
«Šo stāstu nekad nevarētu izstāstīt bez jums – dzīvās atmiņas nesējiem – cilvēkiem, kuri pēc izsūtījumā un ieslodzījumā pavadītiem gadiem atgriezās Latvijā, kļūstot par komunistiskās ideoloģijas saindētā laikmeta un nežēlīgo nodarījumu liecinātājiem un apsūdzētājiem. Jūsu balss un vēstījums vēl lielākā mērā aktualizējies šodien, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Krievija aplaupa un nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus, simtiem tūkstošiem ukraiņu deportē tālu prom no dzimtenes. Deportācijas notiek arī šodien,» uzsvēris prezidents, piebilstot, ka «tas viss ir necilvēcīgi, nelikumīgi un noziedzīgi.»
«Ukrainā notiekošais mūsos ir uzplēsis vēstures rētas. Šodienas paaudzēm tas devis skaidrāku priekšstatu par to, kā 40.gados tika īstenota Latvijas okupācija un reokupācija, kā terora un beztiesiskuma apstākļos tika varmācīgi pārveidota Latvijas sabiedrība. Šī izpratne ļauj dziļāk izjust paaudžu sasaisti un apzināties nācijas pēctecīgumu. Tā vienlaikus dod apņemšanos un spēku, apziņa, ka savu zemi un valsti ir jāaizstāv tā, kā to pašlaik varonīgi dara ukraiņi,» izteicies Levits.
«Mūsdienās redzam, kā Krievijā groteskos apmēros pārraksta un vilto vēsturi.
Mēs pieredzējām, kā nesen aizliedza Memorial – vienu no pirmajām neatkarīgajām cilvēktiesību aizsardzības organizācijām Krievijā, kas tieši rūpējās par Staļina režīma noziegumu atklāšanu un dokumentēšanu. Vēstures pārrakstīšanu un melus mēs nedrīkstam pieļaut – tiem jāstājas pretī ar jaudīgu patiesības balsi. Mēs nedrīkstam ļaut aizmirstībai apklāt padomju režīma, kura mantiniece ir šodienas Krievija, noziegumus pret mūsu latviešu tautu un Latvijas valsti. Nesodāmības apziņa varmākam ļauj izdarīt arvien jaunus noziegumus, un tieši to pašlaik redzam Ukrainā,» uzsvēris Valsts prezidents.
Viņaprāt, «mums jāturpina saukt lietas īstajos vārdos. Tas vajadzīgs, lai mēs paši, un mūsu sabiedrotie pasaulē atpazītu 20.gadsimta vēsturi visā tās daudzveidībā un kopumā – tādu, kādu mēs izdzīvojām šeit, Latvijā un citās padomju ietekmes valstīs Eiropā.»