No Latvijas Valsts prezidenta un valdības puses ir labā griba, lai vidējā laika posmā vai varbūt pat ātrāk atrisinātu jautājumu par jūras robežlīgumu ar Lietuvu, otrdien, 23.jūlijā abu valstu prezidentu preses konferencē pauda Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.
Viņš atzina, ka šis starptautisko tiesību jautājums ir ieildzis, un pauda, ka piekrīt Lietuvas prezidenta teiktajam, ka šo jautājumu iespējams risināt saistībā ar ekonomiskās sadarbības līgumu.
Vienlaikus Latvijas Valsts prezidents norādīja, ka abām pusēm ir labā griba tikt pie gala rezultāta.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) norādīja gan uz to, ka robežlīguma ratifikācijas process ir iestrēdzis, gan uz iespējām atrisināt jautājumu par jūras dzīļu resursu izmantošanu konkrētajā reģionā.
«Lietuva latviešiem ir mūsu brāļu un māsu zeme. Mūs saista tuvās valodas, tradīcijas, kultūra un kopīgs liktenis Baltijas jūras krastos. Mēs izjūtam īpašu atbildību kopt un sargāt baltu mantojumu, jo esam palikušas divas vienīgās dzīvās baltu tautas,» preses konferencē uzsvēra Levits, akcentējot to, cik simboliska ir Lietuvas prezidenta vizīte.
Levits apliecināja, ka Latviju un Lietuvu vieno kopīgs redzējums būtiskos reģionālos un starptautiskos jautājumos.
Tāpat, pēc Levita sacītā, abas valstis saista kopīgs mērķis – veicināt Baltijas reģiona drošību, labklājību un izaugsmi:
«Baltijas valstu sadarbība ir cieša, simboliska un neatsverama. Šogad aprit 30 gadi kopš mēs roku rokā stāvējām Baltijas ceļā, lai atgūtu savu valstu brīvību. Šogad Latvija kā Baltijas valstu sadarbības vadītāja strādā pie Baltijas reģiona drošības stiprināšanās, kā arī reģionālās savienojamības attīstības.»
Runājot par reģionālo drošību, Levits uzsvēra, ka Latvija turpinās attīstīt aizsardzības sadarbību ar Lietuvu tādās jomās kā daudznacionālā divīzijas štāba Ziemeļi attīstīšana, bruņoto spēku savietojamības stiprināšana un kopīgi gaisa un jūras novērošanas pasākumi.
Pārrunājot sadarbību citās jomās, tika atzīmēts, ka Rail Baltica projektam ir jāvirzās uz priekšu, tāpat aktīvs darbs norit pie Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas tīklu un reģionālās gāzes infrastruktūras un tirgus izveides.
Kā ziņots, pērn Lietuvas Seima spīkers Viktors Pranckietis (Viktoras Pranckietis) vizītes laikā Latvijā aicināja Latviju sākt jūras robežlīguma ratifikācijas procesu.
Iepriekš noslēgtais, bet Latvijas puses neratificētais līgums radījis domstarpības par piekrastes šelfa sadali.
Līguma ceturtais pants nosaka: ja jūras dzīlēs izvietoto derīgo izrakteņu iegula atrodas abpus teritoriālās jūras un kontinentālā šelfa robežas un ja šo derīgo izrakteņu iegulu daļēji vai pilnībā var izmantot no otras puses teritoriālās jūras vai kontinentālā šelfa, puses pēc jebkuras no tām lūguma un pirms iegulas izmantošanas uzsāk sarunas un vienojas par šādas iegulas izmantošanas noteikumiem. Proti, šis pants paredz, ka, lai ievērotu abu valstu ekonomiskās intereses, līgumā ir iekļauts «resursu vienotības» princips.