Levits: Latvijas politikas īpatnības ir melošana, muldēšana un shēmošana

Politiskā kultūra Latvijā esot kaut kur pa vidu starp Eiropas un Krievijas jeb postpadomju telpas politisko kultūru. Taču tai esot arī savas specifiskās iezīmes, piemēram, tas, ka Latvijas «politiskā elite nav elitāra – tajā ir viegli iekļūt», norāda viens no kandidātiem nupat aizritējušajās Valsts prezidenta vēlēšanās – Egils Levits.

Pēc Levita domām, pie mums bez politiskās pieredzes var kļūt par deputātu vai pat ministru, kamēr Francijā vai kādā citā Rietumeiropas valstī tam būtu jāgatavojas jau no bērnības. Šādai Latvijas politikas specifikai ir gan savi plusi, gan mīnusi. Politiskā elite savā uztverē un domāšanā ir tuva sabiedrībai. Taču, kā izrādās, tas nebūt neveicina sabiedrības uzticību politiķiem. Iespējams, tieši tāpēc, ka viņi šos cilvēkus labi pazīst un zina, ko no viņiem sagaidīt. Turklāt sabiedrība nemaz nesteidz izmantot demokrātijas sniegtās iespējas. Lai gan Latvija esot viena no retajām valstīm, kur nevalstiskajām organizācijām ļauts piedalīties Saeimas komisiju sēdēs un Ministru kabineta sēdēs un izteikt savu nostāju, tas nemaz tik bieži netiekot izmantots. Taču sūdzēties gan visiem patīkot, raksta Latvijas Avīze.

Ja uzticība politiskajai elitei un partijām ir zema, tad demokrātija nevar funkcionēt, norāda Levits. Latvijā zemo uzticību politiķiem iespaido arī tas, kā notiek politisko lēmumu pieņemšana: «Politiķu galvenais uzdevums būtu formulēt saturu un izmantot varu kā instrumentu šī satura īstenošanai. Taktikai ir pakārtota loma attiecībā pret saturu, bet pie mums ir otrādāk – formulēt saturu nav laika, jo jācīnās par ietekmi.» Levits uzskaita trīs Latvijas politikai specifiskas īpatnības: melošana, muldēšana un shēmošana. Tās visas esot parādījušās arī nesenajās Valsts prezidenta vēlēšanās. Levits min faktu, ka divās nedēļās viņš esot pieķēris melos desmit deputātus, un šos melus varot pierādīt. Muldēšana atšķiras no melošanas, jo fakti netiek apzināti sagrozīti, taču «informatīvā vide tiek piesārņota ar informāciju, kas aizplīvuro skatu uz to, kas ir svarīgs». Visbeidzot shēmošana esot vara tukšgaitā, kad politiķa rīcība tiekot padarīta atkarīga no kādu citu rīcības, kurai tālāk var pieskaņot savas darbības. Taču, ja visi tā sākot shēmot, tad nekas labs beigās nesanāk. Politika zaudē saturu, tā tiek pakļauta intrigošanai.

Nobeigumā Levits tomēr atzīmēja, ka, neskatoties uz daudzajām Latvijas politikas nebūšanām, ar kritiku nevajadzētu aizrauties, jo «Latvijas valsts funkcionē samērā labi». Protams, vienmēr ir iespēja to uzlabot, un pirmie darbi varētu būt partiju finansēšanas joma, partiju pašattīrīšanās, Latvijas informatīvās telpas uzlabošana un pilsoniskās sabiedrības aktivitātes veicināšana.

Kā zināms, Valsts prezidenta vēlēšanās 3.jūnijā ievēlēts aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis no Zaļo un zemnieku savienības. Viņa sāncenši cīņā par augsto amatu bija Levits, Latvijas Reģionu apvienības pārstāvis Mārtiņš Bondars un Saskaņas virzītais Sergejs Dolgopolovs.

Ref: 102.000.102.10076