Valsts prezidentam jānominē Saeimas vairākuma atbalstītais premjera amata kandidāts pat tad, ja paša prioritātes ir citas, uzskata Valsts prezidenta amata kandidāts tiesību eksperts Egils Levits.
Viņš pēc tikšanās ar Vienotības frakciju sacīja, ka Valsts prezidents ir arī «Satversmes sargs». Proti, ja 51 deputāta vairākuma atbalstītais premjera amata kandidāts ir pret Satversmes pamatiem, kas var būt noprotams no plānotās valdības deklarācijas vai no iepriekšējās darbības, Satversmes sarga pienākums ir nepieļaut šāda Ministru prezidenta nominēšanu.
Tomēr, ja Saeimas vairākums atbalsta premjera kandidātu, kas nepatīk Valsts prezidentam viņa personisko prioritāšu dēļ, tad «personiskās prioritātes jāliek malā un jāakceptē šī kandidatūra, kuru atbalsta 51 deputāts», savu nostāju skaidroja Levits.
Viņš akcentēja – ja kādu premjera kandidātu atbalsta «demokrātisks vairākums, kas stāv uz Satversmes pamata», tad prezidentam jāakceptē šis kandidāts.
Taujāts, vai viņš būtu gatavs Ministru prezidenta amatam nominēt partiju Saskaņas, No sirds Latvijai un Zaļo un zemnieku savienības virzītu kandidātu, Levits pēc tikšanās ar nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) pārstāvjiem norādīja, ka nevar skatīties uz atsevišķām partijām, bet ir jājautā, ko nosaka Satversme.
Saeimas uzdevums ir vienoties par vairākumu, savukārt Valsts prezidents var, konsultējoties ar partijām, zināmā mērā ietekmēt šī vairākuma veidošanos. Tiekot ievēlēts par Valsts prezidentu, Levits mēģinātu stiprināt to vairākumu, kas iestājas par tādām vērtībām kā iesaiste Rietumos un Eiropas Savienībā, tiesiskums, demokrātijas deficīta likvidēšana un sociāli atbildīga valsts.
Viņš atkārtoja gan savu pozīciju par «Satversmes sarga» lomu, gan domu, ka prezidents šajā jautājumā nevar rīkoties, balstoties uz savām simpātijām.
Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, taujāta par to, kādos jautājumos frakcijai un Levitam bija dažādi viedokļi, atzina, ka lielu atšķirību nebija. Vienlaikus Āboltiņa norādīja uz sarunu ar pašreizējo Valsts prezidentu Andri Bērziņu valdības veidošanas laikā «par ģeopolitisko apdraudējumu, potenciālajiem vēlēšanu rezultātiem un Ministru prezidenta kandidāta izvirzīšanu».
Āboltiņa pauda viedokli, ka prezidentam ir loma šajā jautājumā un situācijā, kas apdraud valsts ģeopolitisko attīstību, «var arī nevirzīt to kandidātu, kas varbūt atnāk ar 51 balsi». Savukārt Levits, būdams konstitucionālo tiesību eksperts, informēja frakciju, ka šeit atkāpes no Satversmes nav iespējamas, piebilda politiķe.
Pēc Āboltiņas teiktā, Bērziņam iepriekš ticis uzdots jautājums, vai viņš nominētu premjera amatam No sirds Latvijai līderi Ingunu Sudrabu, kurai būtu 51 deputāta balss kopā ar Saskaņu, bet Bērziņš esot atbildējis, ka to nedarītu.
Ref: 102.000.102.9888
Grūti saprast Levita pozīciju pēc šāda atstāstījuma. Manuprāt, ir taču skaidrs, ka Prezidents nekādā gadījumā nedrīkst nominēt šaubīgu kandidātu Ministru prezidenta amatam! Var izmantot visus iespējamos līdzekļus, ieskaitot Saeimas atlaišanu un paša demisiju! 51 balss sarunu procesā vel nav 51 balss aizklātā balsošanā. Ar deputātiem Prezidents var runāt arī individuāli.
Vispār Satversmē paredzēts pilnīgi otrāds ceļš – nav obligātas iepriekšējās konsultācijas, bet, ja Saeima trīs kandidātus noraida, tad pati ir atlaista.