Levits: Valsts prezidents nevar būt vienas partijas idejiskais ideju izpildītājs

Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits

«Valsts prezidents nevar būt vienas partijas idejiskais ideju izpildītājs,» uzskata Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits, piebilstot, ka šī iemesla dēļ ir grūti atrast prezidentu, kurš atbilstu simtprocentīgi visu politisko partiju vēlmēm. «Valsts prezidentam ir nepieciešama prāta kapacitāte un autoritāte, lai varētu pārliecināt partijas politiķus par to, kas būtu kopējās valsts intereses,» BNN intervijā norāda līdz šim vienīgais koalīcijā publiski apspriestais iespējamais prezidenta amata kandidāts.

Atklātais balsojums – izvairīšanās no politiskā tirgus

2019.gads iezīmēsies ar to, ka Latvijā būs atklāti vēlēts prezidents, un Levits sauc to par izaugsmi. «No Satversmes sistēmas izriet, ka Valsts prezidentam ir jābūt atklāti ievēlētam, lai pilsoņi redz, kuras partijas, kuri deputāti ir balsojuši «par« un kuri «pret», jo Valsts prezidenta ievēlēšana tomēr ir valsts dzīvē nozīmīgs notikums un tas nevar notikt slepeni.»

Lūgts BNN komentēt to, ka iepriekš prezidenta vēlēšanas bija «slepenas», kā arī pastāvējusi balsu tirgošanas prakse, Levits atzīst: «Tā līdz šim arī bija. Es nedomāju, ka tas būtu ļoti labas politiskās kultūras paraugs. Tas nav arī nedemokrātiski, arī līdzšinēji Valsts prezidenti tika ievēlēti demokrātiskā kārtībā, leģitimācija nevar tikt apšaubīta. Tomēr politiskai kultūrai ir dažādi līmeņi, un šis [atklātas vēlēšanas] būtu viens līmenis augstāk.»

Runājot par valdības pārrunām un līdzšinējo atbalstu, Levits uzsver, ka ir svarīgi, lai koalīcijai būtu kopējs kandidāts, turklāt arī opozīcija var piedalīties šī kopējā kandidāta meklēšanā un atrašanā. Pretējā gadījumā katrai partijai ir savs pretendents un notiek «politiskais tirgus – tiek iemainīts Valsts prezidenta amats pret citiem amatiem».

«Tas nav pareizi. No valsts viedokļa ir labi, ka ir kopējais kandidāts. Ir labi, ka ir tāds kandidāts, ko arī vismaz daļa opozīcijas var atbalstīt,» norāda Levits.

«Korupcija demokrātijā ir kā vēzis, kā metastāzes, kuras ir jāizgriež»

Attiecībā uz skandāliem un situāciju, kurā šobrīd Latvija atrodas, tai skaitā risks nokļūt Finanšu darījumu darba grupas (FATF) «pelēkajā sarakstā», Levits norāda: «Tā, protams, ir nolaidība. Es nevarētu ticēt, ka tādas summas, kas plūda caur Latviju, bija tik slepenas, ka to neviens nemanīja. Tas nav īpaši ticami. Visticamāk, zināmu labumu guva gan bankas, gan citi cilvēki, un tika pievērtas acis.» Viņaprāt, šobrīd uz Latviju noraugās stingrāk. «Šī [koruptīvā] sistēma ir jālikvidē, un, kā es saprotu, arī Latvijas valdība ir stingri apņēmusies šo «netīrās naudas krānu» aizgriezt ciet.»

Tāpat Levits uzskata, ka reti ir iedomājamas situācijas, kurās ekonomiskie noziegumi var tikt veikti bez amatpersonu piekukuļošanas. «Tādēļ tas, protams, ir cieši saistīts. Man jāsaka, ka korupcija demokrātijā ir kā vēzis, kā metastāzes, kuras ir jāizgriež.»

Viņš bilst: «Svarīgi, lai būtu zināma atbildība ģenerālprokuratūrai par noziedzības apkarošanas efektivitāti. Neviena valsts institūcija nevar darboties tādā režīmā, ka tā nevienam ne par ko neatbild. Mēs te darbojamies ātrāk vai lēnāk, tā ir mūsu darīšana, kādā veidā tas tiek vai tiktu īstenots, tas ir atkarīgs no konkrētiem lēmumiem. Taču ir jābūt kādam, kādai amatpersonai, kura ir atbildīga par efektīvu noziedzības apkarošanu visos līmeņos.»

Vai tur, kur iesaistīti politiķi, tiesas notiek ilgāk?

Levits atzīmē, ka finanšu noziegumi, naudas atmazgāšana vērienīgi grauj Latvijas valsts prestižu. Vienlaikus viņš uzsver: «Latvija ir tiesiska valsts. To es saku ar pilnu atbildību un to es varu pamatot ar to, ka mēs atrodamies Eiropas Savienībā,» piebilstot, ka Eiropas Savienībā valsts, kura nav tiesiska, nevar atrasties. «Tādā gadījumā mēs vai nu netiktu uzņemti 2004.gadā vai arī tiktu sankcionēti.»

Jautāts, vai tiesu process nav ilgāks lietās, kurās iesaistītas tieši amatpersonas, Levits atbild, lai arī ne visos, tomēr daudzos gadījumos šādu korelāciju var saskatīt. «Tas tā ir un tas ir nepareizi. Ir zināmi risinājumi, kā šo problēmu var atrisināt. Tur ir nepieciešamā politiska griba. Es saprotu, ka tagad jaunā valdība ir nākusi ar saukli – bezkompromisa tiesiskums, un to es bezkompromisa veidā atbalstu.»

Viņaprāt, Latvijā «tādā tiešā veidā politiskās ietekmes uz tiesām nav». «Mūsu tiesas ir principā neatkarīgas. Ir zināmi procesuāli triki, ko var izmantot. Labi advokāti to izmanto savu bagāto klientu interesēs, gan arī varbūt politiķu interesēs. Šie triki ir nelieli, ko varbūt ar neapbruņotu aci nejuristi nevar saskatīt. Tie mums ir jāizskauž. Tādā veidā, lai saprātīgos termiņos lietas tiktu iztiesātas visiem.»

Levits piebilst, ka 99% gadījumu cilvēkiem tas arī tā notiek, bet tomēr ir «šīs skaļās lietas, par ko raksta prese», kas tiek ilgi vilcinātas un nav pieņemamas. Tas savukārt rada iespaidu, ka Latvijas tiesu sistēma nestrādā pietiekoši labi, norāda Levits.

Levita ieskatā, šo negatīvo piemēru, ir iespējams pilnībā izskaust. «Kā es saprotu, mūsu valdībā patlaban ir apņēmusies to darīt.»

«Valsts prezidenta galvenā loma ir redzēt valsti kopumā kā gleznu»

Šobrīd Levits saredz divus galvenos valdības uzdevumus – likvidēt tiesiskos trūkumus un pilnveidot izglītību un zinātni, tā kā tieši šīs jomas, viņaprāt, ir attīstības motors, kas rezultējas visiem arī materiālajā labklājībā.

«Valsts prezidenta galvenā loma ir redzēt valsti kopumā, kā gleznu – ar dažādām daļām, dažādiem momentiem, kas tur attēloti, – bet arī redzēt, kas ir valsts kopējais labums,» saka Levits, atgādinot, ka jēdziens «valsts kopējais labums» ir ietverts Satversmē, tās ievadā.

Viņš piebilst, kamēr politiskās partijas demokrātijā raugās uz valsti un uz valsts kopēju labumu no sava idejiskā viedokļa, kas esot pilnīgi labi un pareizi, tikmēr Valsts prezidents ir «tā institūcija mūsu valstī, kurai ir jāspēj redzēt valsti kopumā un saskatīt kopējo labumu, neraugoties uz partiju interesēm un partiju idejiskajām nostādnēm».

Iespēja dot pienesumu, lai nokļūtu starp pasaules attīstītākajam valstīm

«Es gribētu redzēt Latviju kā demokrātisku, modernu valsti, kurai ir daudzos mūsdienu jautājumos moderni, efektīvi, sakarīgi, jēdzīgi, uz cilvēkiem orientēti risinājumi. Un tas attiecās gan ekonomikā, gan kultūrā, gan sabiedrībā kā tādā. Izglītībā, jo sevišķi.»

Viņaprāt, pēc trīsdesmit neatkarības gadiem tas, ko esam paveikuši, «lielā mērā ir solīdi», tomēr Latvijai vajadzētu uzstādīt jaunu latiņu, kas jāsasniedz: kļūt par modernu valsti.

Turklāt, Levita ieskatā, Latvijai tas ir vienkāršāk nekā lielām valstīm ar piecdesmit vai simts miljoniem iedzīvotāju. «Es teiktu, zināmā veidā, mēs varētu kļūt tāds kā nākotnes izmēģinājuma poligons, kur mēs redzam, kā risināt jaunas problēmas, kas «nāk virsū» sakarā ar digitalizāciju, ar sabiedrības transformāciju. Tie ir jautājumi, par ko mēs līdz šim maz domājām, bet kuri kļūs arvien svarīgāki ne tikai mums, bet arī Eiropai un pasaulei.

«Es domāju, ka mēs varam dot savu pienesumu, lai nonāktu starp pasaules attīstītākajām valsītim. Tādā ziņā nav nepieciešamas lielas investīcijas, ja tā varētu teikt, «dzelžos». Šeit ir nepieciešamas investīcijas cilvēkos, lai cilvēku kapacitāti palielinātu – izglītībā, zinātnē. Tās ir tās jomas, kas mūsu valsti var attīstīt tālāk, un pat diezgan strauji,» uzskata Levits.

Video: Aldis Bērziņš