Līdz 2020.gadam bezdarba līmenis samazināsies līdz 6,4%

Līdz 2020.gadam nodarbināto skaits Latvijā palielināsies par gandrīz 50 000, bet bezdarba līmenis samazināsies līdz 6,4%, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm.

EM ziņojumā uzsver, ka demogrāfijas izaicinājumi tuvāko gadu laikā var saasināt darbaspēka nepietiekamības problēmu.

Saskaņā ar demogrāfijas prognozēm iedzīvotāju skaits Latvijā līdz 2020.gadam var samazināties par vismaz 71 000, turklāt darbaspējas vecumā iedzīvotāju skaits samazināsies straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits. Ziņojumā norādīts, ka galvenais iedzīvotāju skaita samazināšanās iemesls gan vidējā, gan ilgtermiņā būs iedzīvotāju novecošanās, kā rezultātā palielināsies starpība starp dzimstības un mirstības rādītājiem. Ņemot vērā negatīvās demogrāfijas tendences, darbaspēka trūkums nākotnē var kļūt par vienu no galvenajiem šķēršļiem izaugsmei.

EM prognozē, ka nākamajos gados situācija darba tirgū turpinās pakāpeniski uzlaboties – līdz 2020.gadam nodarbināto skaits palielināsies par gandrīz 50 000, bet bezdarba līmenis samazināsies līdz 6,4%, tomēr vidējā termiņā saglabāsies jūtamas disproporcijas starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu.

«Dažās profesijās jau pašlaik ir vērojams atbilstošas kvalifikācijas darbaspēka trūkums, tomēr jāņem vērā, ka darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstību ietekmē ne tikai attiecīgās prasmes, bet arī darbaspēka cena. Atsevišķās profesijās pat pie relatīvi augsta atalgojuma līmeņa ir grūtības apmierināt pieaugošo pieprasījuma ar atbilstošās kvalifikācijas darbaspēku, piemēram, IT nozarē programmētāji. Tajā pašā laikā ir jomas, kur pastāv būtisks darbaspēka pārpalikums – dažādu pakalpojumu jomu pārvaldes/administrācijas darbinieki, personāla speciālisti, tirdzniecības aģenti u.tml. -, tādējādi iedzīvotāji ar atbilstošo izglītību un pieredzi spiesti strādāt zemāka līmeņa darbos,» skaidro ministrijā.

Saglabājoties pašreizējai darbaspēka sagatavošanas struktūrai, EM ir identificējusi četras galvenās darba tirgus disproporcijas. Pirmkārt, neatbilstība starp augstākās izglītības piedāvājumu un darba tirgus pieprasījumu, otrkārt, iztrūkums pēc darbaspēka ar vidējo profesionālo izglītību, treškārt, liels jauniešu īpatsvars, kas nonāk darba tirgū bez konkrētas specialitātes un prasmēm, ceturtkārt, liels mazkvalificētā darbaspēka īpatsvars.

EM norāda, ka, lai nākotnē mazinātu iespējamās darba tirgus disproporcijas, problēmas ir jārisina kompleksi. Piemēram, ir grūti palielināt studējošo skaitu dabas zinātnēs un inženierzinātnēs, ja jau pamatizglītības un vidējās izglītības programmās skolēniem ir vājas zināšanas un maza interese par eksaktajiem mācību priekšmetiem. Tāpat jāņem vērā, ka iespējamie risinājumi augstākā izglītībā, vidējā, vidējā profesionālā izglītībā un pamatizglītībā jūtamu ietekmi dos vairāk ilgtermiņā.

Izmaiņas formālā izglītībā atstāj relatīvi mazu ietekmi uz vidēja termiņa problēmām, tāpēc profesionālās kvalitātes uzlabošanai un darba tirgus disproporciju mazināšanai nozīmīga loma ir efektīvai pieaugušo apmācību tālākizglītības sistēmai. Pieaugušo tālākizglītības sistēmas uzlabojumi ir vienlīdz svarīgi bezdarbniekiem un nodarbinātajiem visu profesionālo kvalifikāciju pārstāvjiem – kā vienkāršo tā arī augsti kvalificēto profesiju. Bez augstskolu iesaistīšanas šajā sistēmā nākotnē var veidoties papildu darbaspēka piedāvājuma disproporcijas, jo diploms par noteiktu kvalifikāciju var neatbilst mainīgam prasmju un profesiju kvalitātes pieprasījumam.

Lai risinātu informatīvajā ziņojumā identificētās problēmas, EM rosina Izglītības un zinātnes ministrijai turpināt ņemt vērā ziņojumā sniegtos priekšlikumus izglītības piedāvājuma nodrošināšanā, tostarp īstenojot Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam izvirzītos rīcības virzienus. Tāpat Labklājības ministrijai jāturpina ņemt vērā darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes, izstrādājot profesiju sarakstu bezdarbnieku apmācībai un pārkvalifikācijai. Savukārt EM jāturpina apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas organizatoriskā ietvara un sadarbības modeļa izveide.

Ref:103.000.103.6020

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas