Pasaules Banka pētījumā atklājusi, ka no pasaulē kopumā saražotās pārtikas neizmantota paliek aptuveni trešdaļa. Vienlaikus no pārtikas trūkuma cieš vairāk nekā 800 miljoni cilvēku.
Ieskatoties ar Apvienoto Nāciju Organizācijas finanšu iestādes pētījumā, redzami aprēķini, kas liecina, ka Eiropā visvairāk pārtikas (52%) izmet tieši patēriņa posmā – nopirktie produkti netiek laikus apēsti vai tiek izmesti atkritumos vēl nesabojājušies.
23% tiek atmesti ražošanas posmā, bet produkti, ko izmet uzglabāšanas posmā – pirms nonākšanas veikalu plauktos – veido 12% kontinentā neizmantotās pārtikas.
Salīdzinājumam – Āfrikas aiz Sahāras tuksneša patērētāji izmet vien piecus procentus ēdiena, taču 87% aiziet zudībā ražošanas, uzglabāšanas un piegādes posmos – tātad pirms produkti nonāk pie patērētāja.
Eiropa tomēr nav tā «sliktākā», ja paraugāmies uz kopējā pārtikas zuduma sadalījumu pa pasaules daļām. Pētījumā lēš, ka visvairāk pārtikas neapēd rūpnieciski attīstītajā Āzijā (Austrumāzijā) (28%) un dienvidu un Dienvidaustrumāzijā (23%), tālāk seko Eiropa (14%), Ziemeļamerika (14%) un Okeānija (14%).
Savukārt vismazāk ēdiena zudībā aiziet Latīņamerikā (6%), Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos un Vidusāzijā (7%) un Āfrikā aiz Sahāras tuksneša (9%).
Pasaules Banka pētījumā secina, ka cilvēce saražo pietiekami daudz pārtikas, lai katrs cilvēks varētu dienā uzņemtu 2 700 kalorijas, tomēr nepaēduši pasaulē joprojām ir 842 miljoni cilvēku.
Ref: 103.000.103.834