Kā Lielais Sprādziens, iespējams, radīja mūsu Visumu, tāpat Valda Zatlera piedāvājums veidot plašu koalīciju, kuras sastāvā ietilptu Zatlera Reformu Partija (ZRP), partija Vienotība un savienība Saskaņas Centrs (SC), var sākt jaunu realitāti, vienotas politiskas nācijas formēšanu Latvijā – Latvijas tautu.
Mieru, tikai mieru…
Valda Zatlera rīcība pirmajā parlamenta vairākuma veidošanas pārrunu etapā demonstrēja, ka valstī uzlēkusi ne tikai domīga taktiķa, bet arī iespaidīga politiska stratēģa zvaigzne. Zatlers pilnīgi atbrīvojies no vāja svešas gribas izpildītāja klišejas. Ja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis vēl cenšas pārliecināt Neatkarīgās lasītājus par to, ka bijušo valsts prezidentu virza tikai atriebība, tad pats Zatlers skaidri parādīja, ar ko valsts darbonis atšķiras no parasta politiķa – valsts darbonis pirmajā vietā liek sabiedrības, nevis atsevišķu partiju intereses. Tieši tā rīkojās Zatlers, piedāvājot veidot koalīciju no 73 Latvijas parlamenta deputātiem: ZRP + Vienotība+ SC. Šāds lēmums pilnībā atbilst prezidenta Bērziņa teiktajam par to, ka nepieciešama plaša, noturīga koalīcija.
Šo šaha partiju Zatlers izspēlēja smalki, testējot 11. Saeimā iegājušo partiju izturību. Pārliecinājies par to, ka SC nav gatavi uzņemties iniciatīvu valdību veidojošas koalīcijas formēšanā, paziņoja, ka par tuvāko partneri redz „Vienotību”. Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK noklusa paslēptuvē, SC zem lozunga „Kompromiss – mums it viss!” nodemonstrēja gatavību piekāpties jebkurā jautājumā, lai tikai nokļūtu valdībā. „Vienotība” neizturot, piedāvāja ZRP: ja jau jūs esat vecākais brālis, paši izvēlieties jaunāko – starp SC un VL-TB/LNNK, bet mēs jau iepriekš atbalstām jūsu izvēli.
Zatlers turpināja ieturēt pauzi. Pirmie neizturēja jaunie nacionāļi. Pēc tikšanās ar prezidentu Bērziņu VL-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars paziņoja, ka jūt – valsts galva atbalsta „nacionālās koalīcijas modeli”. Šis bija tas akmentiņš, kas iekustināja lavīnu. Ja likvidējamās Pilsoniskās Savienības, ietilpstošas Vienotībā, līdera Ģirta-Valda Kristovska reakcijā nebija šaubu – nekādu darīšanu ar SC, tad Solvita Āboltiņa, partijas Vienotība vadītāja, acīmredzami sasteidza savu atbalstu Kristovska teiktajam. Ar šo viņa Zatleram lika saprast, ka laiks, kad Vienotība nodeva ZRP tiesības izvēlēties trešo partneri, pagājis, un tagad vecākā brāļa statuss ir viņas partijai. Pat nosvērtais un pilnībā adekvātais Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis padevās vispartijas eiforijai un absolūti nevietā piedraudēja ar Vienotības aiziešanu opozīcijā, ja Zatlers aicinās koalīcijā SC. Vien Valdis Dombrovskis, pašlaik strādājošais Vienotības premjers, prātīgi atturējās no savas balss pievienošanas skaļajam partijas korim.
Paniskas notis sāka skanēt arī SC premjera kandidāta Jāņa Urbanoviča runās. Gan radio Baltkom, gan medijos viņš aizvainoti atkāpās iepriekš sagatavotās pozīcijās.
Un neviens no viņiem nepievērsa uzmanību tam, ka tajā pašā radio ZRP valdes loceklis Viktors Makarovs novēlēja Vienotībai mieru un konstruktivitāti.
Zatlera gala izgājiens
Te nu Zatlers izdarīja savu izšķirošo gājienu, kas ievada politisko šaha partiju noslēdzošajā spēles posmā, ko gandrīz sabojāja SC priekšsēdētājs Nils Ušakovs. Lai Zatlers nepārdomātu, un Vienotība piekristu, Ušakovs nodemonstrēja gatavību atbrīvoties no SC ietilpstošās Sociālistiskās partijas. Bez trim 11. Saeimā iekļuvušajiem sociālistiem ZRP-SC tandēmā ietilptu tikai 50 deputāti, kas nozīmētu tikai vienu: SC sagrauts, kā savulaik izjuka PCTVL, bet valsti vada ZRP+Vienotība+VL-TB/LNNK.
Šajos apstākļos viedi rīkojās sociālistu līderis Alfrēds Rubiks. Viņš neieciklējās uz to, ka Ušakovs bez SC atļaujas atzina okupāciju, pat nekomentēja agrāk nepieredzētu sava jaunā kolēģa politisko dāsnumu. Rubika pozīcija ir pragmatiska: Sociālistiskā partija atbalstīs jebkuru valdību, kurā ietilps SC.
Ko nu? Tagad uz prezidenta Bērziņa galda jābūt sarakstam ar vismaz 51 deputāta uzvārdiem, kas atbalstīs valdību Zatlera piedāvātajā konfigurācijā. Viņa izpildītās kombinācijas smalkums atspoguļojas tajā, ka ne Vienotībai, ne SC nav plaša lauka manevriem. Protams, Vienotība gadījumā, ja partijas vadība pieņems Kristovska, Āboltiņas un Zaķa vārdus kā pēdējos izšķirošos, var sastingt savā pozā un aiziet opozīcijā. Bet, pirmkārt, šīs partijas priekšgājējiem Jaunais Laiks jau ir durvju aizciršanas pieredze, pēc kuras atgriešanās valdībā prasīja gadus un pārveidošanos partijas iekšienē. Un, otrkārt, Vienotības pragmatiskais spārns, ko pārstāv Pabriks, Štokenbergs, Loskutovs un citi Sabiedrība par citu politiku apvienības locekļi, gatavs uz sadarbību ar SC valsts līmenī. Visbeidzot, savu vārdu nav teicis pagaidām arī Dombrovskis, kuram Zatlers piedāvājis vadīt Ministru Kabinetu trešo reizi.
Ja seši Pilsoniskās Savienības deputāti, kas iekļuva 11. Saeimā no Vienotības saraksta, nostāda jautājumu principiāli – labāk opozīcijā ar VL-TB/LNNK un ZZS, nekā valdībā ar SC, tad pilnīgi iespējams, ka seši Sabiedrības par citu politiku deputāti, kļuvuši par parlamentāriem tās pašas Vienotības sastāvā, atbalstīs pretēju viedokli. Šādā gadījumā Zatlera redzējumu par valdību veidojošu koalīciju atbalstīs jau 59 deputāti, bet Vienotība nonāks uz šķelšanās robežas. Atgādināsim, ka savu pozīciju vēl nav izteicis Dombrovkis, premjers no Vienotības.
Nav izslēgts, ka Zatlers kā kompromisu saņems Vienotības piedāvājumu: mēs strādāsim ar SC ar noteikumu, ka tur nebūs Rubika sociālistu. Turklāt pie tā būs piebilde, ka nevis Vienotība, bet Ušakovs pats sagatavojis slotu, lai izmēztu Rubika piekritējus no SC. Un tad SC tiks galīgi iedzīts stūrī. «Saskaņieši» būs spiesti atbrīvoties no sociālistiskā «balasta», un ar to var iestāties SC beigas, vai arī politiskās apvienības saglabāšanai viņi atteiksies no ieiešanas valdībā, un tad tālākā Ušakova politiskā karjera būs sarežģīta.
Lai kā tur būtu, Zatlers realizēja Lielo Sprādzienu un skaidri nodemonstrēja, ka paredzēja gājienus stipri tālāk un smalkāk nekā viņa nesamierināmie politiskie draugi. Nav ko teikt – stratēģis. Bravo, dakteri!
rakstīto var aprakstīt “pēc kaujas visi gudri” :-)
atliek tikai cerēt, ka dakterim šis gājiens nav nejauša sakritība; un pat, ja tomēr tā ir, tad viņam vai kādam no koalīcijas izdosies nodemonstrēt arī labas/pārdomātas reformas nākotnē. tuvākajā nākotnē.
prioritātes ko redzu
– birokrātijas aparāta FUNKCIONĀLAIS audits, tajā skaitā arī LCeļi, LDz, Lattelecom, Latvenergo, LMeži, Lielās ostas u.c. valsts uzņēmumi ar super-algām un darba auto, un neaprobežoties tikai ar ministrijām
– valsts subsidēto augstskolu pilnīga reorganizācija, pārvērtēt teorētisko (ar gŗadu) mag/dok lietderību un apmaksas kārtību; atbalstīt zinātni un izglītību praktiskajos virzienos (no ēdināšanas un mašīnbūves līdz IT)
– bērnu sociālie pabalsti NE TIKAIi pirmajos dzīves gados, kā arī izglītības bezmaksas nodrošināšana (ne uzspiešana). Ar bezmaksas es domāju tāda, kur vecākiem nav jādomā par grāmatu u.c. pamatlietu sagādi.
– nodokļu un komercdarbības noteikumu iesaldēšana uz vismaz 3+ gadiem, ar papildus infrastruktūras atbalstu ārzemju investīcijām;
– izbraukušo latviešu iespēja atgriezties … cerams šis ir tikai saapiigs un nevis bezcerīgs jautājums (tikai, lūdzu, bez gudriem pētijumiem par šo tēmu)
– dot KNAB neatkarību, ja tāda maz iespējama, un visu pārējo, lai var celt savu produktivitāti.
Nu cerēs (kas cits atliek) ka dakterim vai kādam tajā barā ar teikšanu pietiks prāts un, ja nepietiks, tad vismaz pakonsultēsies pie gudriem cilvēkiem (piemēram, Karnīte), nevis super/tuper konsultanu birojos vai ministrijas sagatavotās atskaitēs…
Nevienu nemēģinot aizvainot – Ministrijās bak/mag studenti un vecie buki sēž, jo tur ir relatīvi stabils darbs, nevis tādēļ, ka traki izprot procesus.
Raksta autors pieder pie cilvēkiem kuri neredz tālāk par savu degungalu, tieši tāpat kā Zatlers. Šajā gadījumā es pat labdabīgi gribu domāt ka Zatlers tiešām tic ka ar savu soli satuvinās visa sabiedrības daļas. Taču šis solis jau fundamentāli ir kļūdains – tāpēc vien ka tas vienkārši nav iespējams. Procesi kas notiks tālāk būs sekojoši – latvieši kā pamatnācija sajutīsies apdraudēti un ļoti ātri mobilizēsies, jau tuvākajās pašvaldību vēlēšanās Zatlers nepārvarēs 5% barjeru. Un riņķadancis sāksies no sākuma.
Izeja ir tikai viena – politiķiem ir jāpiedāvā sabiedrībai kā visas tautības var vienoties kopējā nācijā – latviešu nācijā. Cittautiešiem ir jāstājas tā saucamajās latviešu partijās un caur tām jāietekmē sev interesējošie jautājumi,turpretī ja savus mērķus gribēs realizēt caur “krievu partiju”, tad tas jau sākotnēji būs nolemts neveiksmei un jaunām konfrontācijām.
Zatlers kļuvis par Kirhenšteinu turpmāk saņems lielā sprādziena izsmieklu un tiks uzrunāts KIRHENŠTEINS UN NĀKSIES VIEN TO PIECIEST.Tikai naivie var domāt ka visi deputāti balsos par kopīgo interfrontes valdību.Laba ideja totalizatoram.Atlaida Saeimu lai neļautu privatizēt demokrātiju uztaisija lielo sprādzienu lai privatizētu okupāciju.Sveiciens anonīmajam pasūtītā raksta autoram.Tāpat SC VALDĪBā NEBŪS.Ar paziņojumu okupācija bij okupanti nav Saskaņas Centrs ir pārkāpis LATVIEŠU iecietības un tolerances robežu,tā ir atklāta ņirgāšanās par visiem Latvijas upuriem karā,mežbrāļos,notiesātos izsūtītos visi šie upuri ir atnesuši brīvu Latviju un interfronte bij barikāžu pretejā pusē.Cik SC senčiem ir vectēvi sarkanarmieši un vecāki padomju militāristi īstie okupanti?Atieksme būs tagad cita protams likuma robēžās bet neatgrieznika.Lai sāk taisīt un publicēt interfrontē esošo okupantu sarakstus.Cerams cilvēki kuriem ir pieejama informācija sāks darboties.