Domājot par nākamo gadu un notikumiem, ar kuriem 2016.gads tiks ierakstīts Latvijas vēsturē, 60% iedzīvotāju pārliecinoši teic, ka gada nozīmīgākā norise būs bēgļu uzņemšana un ar to saistīti notikumi.
Vienlaikus samērā bieži par potenciāli ļoti zīmīgiem notikumiem respondenti uzskata arī Latvijas attiecības ar Krieviju, to sekas (32%), valdības reformas dažādās nozarēs (28%), izmaiņas, kas radīsies Eiropas Savienības politikas un lēmumu rezultātā, u.c. (26%). Tikmēr citi notikumi minēti retāk, liecina jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.
Ņemot vērā notikumus Eiropas Savienībā – bēgļu krīzi, teroristu uzbrukumu draudu palielināšanos un citus, pētījumā iedzīvotāji lūgti novērtēt arī vairākus ar iekšējo un ārējo drošību saistītus jautājumus. Kā liecina pētījuma rezultāti, prognozējot, kas nākamajā gadā varētu visreālāk apdraudēt iedzīvotājus ikdienā, visbiežāk respondenti minēja bēgļus, patvēruma meklētājus (32%). Salīdzinoši bieži respondenti kā draudus atzīmējuši arī slimības (24%) un nelegālos imigrantus (22%). Tikmēr aptuveni katrs piektais respondents minējis stresu, pārgurumu (19%), bezdarbu (19%) un noziedzību reālajā vidē (18%). Citi apdraudējumi minēti retāk. Jāpiebilst, ka 15% respondentu uzskata – viņus nekas neapdraudēs.
Raksturojot, kādi iekšējie un ārējie faktori nākamgad varētu apdraudēt Latviju, vairākums respondentu vai 53% kā draudu valstij noradīja bēgļus, patvēruma meklētājus, bet 32% – nelegālos imigrantus. Salīdzinoši nopietns drauds valstij respondentu uztverē ir arī ekonomikas lejupslīde (23%), slikta, neprasmīga valsts pārvalde (22%), demogrāfiskās problēmas (20%) un terorisms (18%). Citi aspekti atzīmēti retāk.
Komentējot šos datus, Eiropas Parlamenta deputāts Artis Parbriks uzsver: «Iedzīvotāji uzskata, ka vislielāko apdraudējumu varētu radīt patvēruma meklētāji un bēgļi, lai gan objektīvi šī ir migrantu grupa, par kuru valstij ir informācija un ierobežota, bet tomēr kontrole. Turklāt, objektīvi vērtējot, iedzīvotāju paustās bailes nav adekvātas reālajai situācijai, jo 500 vai pat 1 500 patvēruma meklētāju nevar apdraudēt Latvijas drošību, ekonomiku vai identitāti. Savukārt nelegālā migrācija ir tā, kas teorētiski varētu radīt apdraudējumu, jo pats termins parāda, ka tā nav kontrolēta cilvēku plūsma. Skaidrs ir tas, ka pašreizējā Eiropas atvērto robežu politika un lielās migrācijas plūsmas ir atstājušas iespaidu arī uz sabiedrisko domu Latvijā. Atbildes visticamāk ir emocionālas, nevis reāli pamatotas.»
Tikmēr pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš atzīmē: «Pētījuma rezultāti liecina, ka ļoti lielai Latvijas iedzīvotāju daļai tēmas, kas saistītas ar bēgļiem, ir radījušas ļoti personiskas bažas un bailes – iedzīvotāji jūtas nobijušies, viņi jūt personisku apdraudējumu. Ir zināms, ka lielākais bažu un baiļu avots ir neziņa. Šeit svarīgi ir pamanīt, ka bēgļu tēma Latvijas informatīvajā telpā sāka parādīties jau vasaras izskaņā, un mūsu politiķiem un ierēdņiem it kā būtu bijis jābūt pietiekami daudz laika, lai sabiedrību nomierinātu – t.i. kliedētu neziņu, kas un kā bēgļu sakarā ir plānots, jo vismaz līdz šim publiski izskanējusī informācija par uzņemamo bēgļu skaitu nešķiet pārāk draudīga. Taču bažu un baiļu līmenis liecina, ka neziņa pēdējo mēnešu laikā laikam jau nav īpaši mazinājusies.»
Savukārt vērtējot, kāds iedzīvotājiem bijis šis gads, lielākā daļa respondentu (69%) to uzskata par kopumā veiksmīgu. Turklāt pēdējo četru gadu laikā to respondentu skaits, kuri uzskata, ka aizejošais gads ir bijis veiksmīgs, arvien pieaug. Arī 2016.gadu respondenti prognozē vēl veiksmīgāku – 41%, un tikai neliela daļa respondentu (7%) domā, ka nākamais gads varētu izrādīties mazāk veiksmīgs nekā šis. Tiesa, jāatzīmē, ka aptaujāto skaits, kuri uzskata, ka nākamais gads būs veiksmīgāks, šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, nedaudz samazinājies.
Demisionējusī Latvijas Republikas Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzsver: «Pētījuma rezultāti apliecina stabilu valsts ilgtermiņa attīstību un pakāpenisku dzīves kvalitātes augšupeju Latvijā. Lai sasniegtu Nacionālā attīstības plāna virsmērķi – ekonomikas izrāvienu, ir jāpārvar noteikti izaicinājumi valsts, pašvaldību, mājsaimniecību un ikviena indivīda līmenī. Valsts – tie esam mēs – Latvijas iedzīvotāji, savās ikdienas gaitās izdarot izvēles, pieņemot lēmumus un sadarbojoties, lai virzītos uz vienu mērķi – stipru Latviju, kurā dzīvo laimīgi cilvēki.»
Savukārt, lūgti prognozēt, kā varētu mainīties iedzīvotāju pašu materiālā situācija 2016.gadā, 53% respondentu norādījuši, ka viņiem būs aptuveni tikpat naudas, cik šogad, bet 19% – ka naudas būs vairāk. Tikai 9% respondentu uzskata, ka nākamajā gadā viņiem naudas būs mazāk. Jāatzīmē, ka pērn tā uzskatīja vairāk respondentu – 11%.
Ref: 102.000.102.11439