Liepāja, Ventspils un Jūrmala – šīs trīs pilsētas tikušas pie iespējas izmantot daļu no Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda (EJZF) līdzekļiem, kas iepriekš republikas nozīmes pilsētām nebija pieejami, jo pamatā izlietoti lauku reģionos, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.
Tagad par zivsaimniecības teritorijām ir atzīta visa piekraste, izņemot Rīgu. Šādas izmaiņas ierosināja Zemkopības ministrija un to aktīvi aizstāvēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Tas gan nepārsteidz, jo gan minētās pilsētas, gan ministriju stūrē vienas partiju apvienības – Zaļo un zemnieku savienības – biedri.
Atpūtas vieta Jūrnieka ligzda Baltijas jūras piekrastē ir zvejnieku ģimenes dibināta atpūtas vieta. Tās saimnieki iepriekšējā fondu periodā iesnieguši vairākus projektus, kas saņēmuši Zivsaimniecības fonda atbalstu. Zivju kūpinātava atpūtniekiem, izzinošs rotaļu laukumiņš laivas formā, ierīkota videi draudzīga kanalizācijas sistēma.
Šādas un līdzīgas iniciatīvas piekrastē dzīvojošajiem ļāva īstenot Zivsaimniecības fonda programma, kas domāta vietējās sabiedrības virzītu iniciatīvu atbalstam. Programmai gan iepriekš, gan šajā periodā atvēlēti aptuveni 14 miljoni eiro. Tos sadala starp vietējām rīcības grupām, kas pieņem un vērtē projektus, ko iesniedz uzņēmēji, biedrības un pašvaldības.
Taču šajā fondu periodā 14,7 miljoni eiro būs jādala citādi nekā iepriekš. Tagad šajā programmā vairs nav iespējams pieteikties iekšzemē esošām teritorijām. Tā domāta tikai piekrastei.
Turklāt Zemkopības ministrija nosacījumus negaidot izmainījusi tā, ka šī nauda, kas līdz šim bija mērķēta piekrastes lauku un ciemu attīstīšanai, tagad būs jādala arī ar trim republikas līmeņa pilsētām – Liepāju, Ventspili un Jūrmalu. Nevalstiskajām organizācijām tas bija nepatīkams pārsteigums. «Nevienu aiz rokas jau nav iespējams pieķert, un jebkura lieta būs tikai viedoklis un skatu punkts, bet tas process, ka pilsētas tika iekļautas pēkšņi un teju vienas nakts laikā, un īpaši arī nekonsultējoties ar vietējām rīcības grupām, tas arī var norādīt uz to, ka šis lēmums nav gājis parastu, demokrātisku ceļu, strādājot caur konsultatīvām padomēm un tamlīdzīgi, bet tas ir nācis pa citām durvīm, ļoti iespējams,» raidījumam saka biedrības Latvijas Lauku forums padomes priekšsēdētājs Valdis Kudiņš.
Zivsaimniecības konsultatīvajā padomē zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, aizstāvot lielajām pilsētām iespēju tikt arī pie šīs fondu naudas, izmantojis pat tādu argumentu, ka «lielajās pilsētās lauku LEADER programma nav pieejama». Zemkopības ministrija savu lēmumu mēģina pamatot ar faktu, ka Ventspilī un Liepājā atrodas liela daļa no visiem zivsaimniecības nozarē strādājošajiem.
Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš: «Protams, ka visai teritorijai vajadzētu attīstīties, un mēs būtu laimīgi, ja mums būtu zivsaimniecība gar visu jūras piekrasti, nevis tikai koncentrēta kaut kādos punktos. Bet tur ir daudz arī riska faktoru. Gan tie paši zivju krājumi, gan arī dažādi ar tirgus problēmas. Mēs nevaram piespiedu kārtā izveidot, vai arī izveidot un pēc gada tur arī vairs nebūs. Jo nebūs perspektīvas attīstīt šo. Jo diemžēl Latvijā esam tādi.»
Taču šeit ir pretrunas. Jo viens no vietējās rīcības programmas uzdevumiem ir mazināt iespēju nevienlīdzību, un atbalstīt darbavietu rašanos arī piekrastē. Pilsētu iespējas ir krietni lielākas. Tie, kas tikuši pie jaunām finanšu iespējām ir gandarīti. Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols norāda: «Skaidrs ir viens, ka vecajā plānošanas periodā Eiropas Zivsaimniecības fondā tādas iespējas nebija. Un skaidrs, ka mēs patiesībā esam priecīgi un gandarīti, ka Zemkopības ministrija uzklausījusi lielo pilsētu jau sen sacīto, ka šis dalījums – lauku teritorijas un pilsētas, zivsaimniecības teritorijās īsti nav pareizs.»
Pirms diviem gadiem vienā no sēdēm, kur apsprieda fondu rīcības programmu, teikts, ka trīs republikas pilsētu iekļaušana zivsaimniecībai nozīmīgās teritorijās ir «politiskais lēmums un šis jautājums netiks apspriests». Kad priekšlikumi nonāca līdz valdībai, pret Liepājas, Ventspils un Jūrmalas iekļaušanu iebilda Vides ministrija. Taču viņu argumenti netika ņemti vērā.
VARAM Pašvaldību departamenta direktors Aivars Mičuls komentē: «Tā argumentācija un priekšlikumi bija saistīti ar to, ka republikas lieluma pilsētām ir pieejami arī citi fondi – vairāk nekā novadiem, un tā bija galvenā argumentācija, kādēļ VARAM izteica šo priekšlikumu, bet jāsaka, ka atbalstu tas neguva, un ir tā redakcija, kas ir pašlaik spēkā.»
Vietējās rīcības grupas, kad uzzināja par gaidāmajām izmaiņām, veica aptuvenus aprēķinus, kā izskatīsies viņiem pieejamie līdzekļi, ja 14,7 miljoni vēl būs jādala ar lielpilsētām. Sanācis, ka, piemēram, Talsu rajona partnerībai lielās pilsētas samazina līdzekļus par aptuveni deviņsimt tūkstošiem (salīdzinot ar variantu bez pilsētām), biedrībai Jūrkante, kas darbojas Vidzemes piekrastē – par vairāk nekā 500 tūkstošiem. Vairāk bija jāsaņem biedrībām Liepājas, Ventspils un Jūrmalas apkaimē.
Liepājas rajona partnerības izpilddirektore Inita Ate norāda: «Mēs ilgi runājām, baidījāmies, tiklīdz uzzinājām, ka tās pilsētas nāk klāt. Protams, ka no mūsu lauku iedzīvotājiem bija jautājumi, vai Liepāja neatņems mums naudu. Un tad mēs diskutējām un skatījāmies. (..) Ir jāskatās uz nozari kopumā. Lielākā daļa zivsaimiecības uzņēmumu ir Liepājā, ostas – ir Liepājā un Pāvilostā, kas ir tā bāzes vieta.»
Pilsētas var pieteikties projektiem, kas saistīti ar vides uzlabošanu un kultūras mantojuma saglabāšanu. Un pašvaldības vienam projektam var iegūt atbalstu līdz pat 400 tūkstošiem. Apstiprinātās stratēģijas liecina, ka pilsētas par šo naudu grib attīstīt muzejus.
Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols norāda: «Jāsaprot, ka pašvaldības, vienalga, vai tie ir pilsēta vai kāds mazāks novads, strādā ar visiem iespējamajiem ārējā finansējuma piesaistes līdzekļiem. Un Liepāja neatšķiras. (..) investīciju plānā mums ir projekts, iecere par jūrniecības muzeja būvniecību. Ne tikai jūrniecības muzeja, bet arī patiesībā Liepājas investīciju programmu plānā mums ir divas komponentes – mums ir muzeja būvniecība un ekspozīcijas izveide.»
Jānorāda, ka šie 14 miljoni eiro, ir tikai astoņi procenti no visas naudas, kas Latvijai pieejama EJZF programmās. Kopumā tie ir 183,6 miljoni eiro, kam nav bijis šāda teritorijas dalījuma un kas ir pieejami zivsaimniecībai un ostu attīstīšanai gan Ventspilī, gan Liepājā, gan citur.
Ref: 102.000.102.13887