Prokuratūra iesniegusi protestu par sabiedrībā plašu rezonansi radījušo Liepājas tiesas spriedumu, ar kuru kādam tēvam un dēlam par netiklu darbību izdarīšanu ar mazgadīgu meiteni piemērots piespiedu darbs.
Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka informēja, ka otrdien, 21.jūlijā, Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors ir iesniedzis apelācijas protestu par minēto Liepājas tiesas spriedumu.
Spriedums noprotestēts daļā par soda maigumu. Apelācijas protestā izteikti iebildumi par tiesas argumentāciju, kas bija par pamatu piespiedu darba piemērošanai abiem apsūdzētajiem. Protestā lūgts piemērot apsūdzētajiem bargāku soda veidu – brīvības atņemšanu.
Jūlija vidū Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors uzdeva Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroram pārbaudīt Liepājas tiesas sprieduma likumību krimināllietā, kurā apsūdzēti divi vīrieši un atzīti par vainīgiem netiklu darbību izdarīšanā ar mazgadīgo un sodīti ar piespiedu darbu attiecīgi uz 240 un 200 stundām.
Gan valsts apsūdzības uzturētājs, gan apsūdzēto advokāts iepriekš norādījis, ka sods ir adekvāts nodarījumam.
Viens no aspektiem, kas jāvērtē saistībā ar bērna seksuālās izmantošanas gadījumu Liepājā, ir līdzšinējā tiesu prakse un prokuroru un tiesnešu kvalifikācija, iztiesājot līdzīga rakstura lietas, secināts Saeimas Juridiskās komisijas sēdē, otrdien, 21.jūlijā, diskutējot par sabiedrībā plašu rezonansi izsaukušo Liepājas tiesas spriedumu, kurā par netiklu darbību izdarīšanu ar mazgadīgo vainīgajiem piespriests piespiedu darbs.
Vairāku deputātu un arī Augstākās tiesas pārstāvju ieskatā konkrētajā gadījumā nodarījumu varēja kvalificēt kā vardarbīgu dzimumtieksmes apmierināšanu, kas paredzētu brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem. Tāpat komisijas sēdē noskaidrots, ka lietu iztiesāja tiesnese, kura nebija izgājusi apmācību bērnu tiesību jautājumos, lai gan Liepājas tiesā ir tiesneši ar šādām zināšanām, portālu BNN informē Saeimas Preses dienests.
Deputāti uzsvēra, ka tiesu vara ir neatkarīga un deputātiem nav tiesību nedz pārskatīt, nedz pārsūdzēt Liepājas tiesas spriedumu. Taču komisijas uzdevums ir uzraudzīt, kā tiek ievērotas sabiedrības intereses, un sekot, lai notiktu sistēmiskas izmaiņas, kas novērsīs šādu gadījumu atkārtošanos nākotnē.
«Pēc Liepājas gadījuma ir ierosinātas vairākas pārbaudes, un savas mācības jāizdara gan prokuroriem un tiesnešiem, gan bāriņtiesu darbiniekiem. Deputāti šodien uzdeva Tieslietu ministrijai nākt klajā ar izvērtējumu, vai nepieciešami likuma grozījumi, kas paredzētu izmaiņas sodu sistēmā, tāpat jāizvērtē arī 20 gadu noilguma termiņa pagarināšana vai atcelšana seksuālās vardarbības lietās pret mazgadīgajiem. Līdztekus tiks vērtēti priekšlikumi grozījumiem Krimināllikumā, ko piedāvā resursu centrs Marta un Tiesībsarga birojs,» norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Vienlaikus šis jautājums jāskata daudz plašāk, vērtējot gan prokuroru un tiesnešu kvalifikāciju, gan arī līdzšinējo praksi likuma piemērošanā.
Tāpat komisija nolēma Liepājas tiesā pieprasīt lietā pieņemtā sprieduma pilno tekstu un skatīt to slēgtā komisijas sēdē, lai vērtētu, vai konkrētais gadījums liecina par nepieciešamību veikt grozījumus Krimināllikumā un paredzēt bargākus sodus.
«Laikā, kad ap konkrēto lietu uzvirmojušas kaislības, mēs nedrīkstam aizmirst, ka šādos gadījumos primārās ir cietušo bērnu intereses, tādēļ ikvienam ir jāatturas no noziedzīga nodarījuma detaļu publiskas iztirzāšanas,» norāda komisijas vadītājs.
Ref: 102./103.000.103.7647