Saeimas deputāts Dainis Liepiņš, kurš parlamentā ievēlēts no Latvijas Reģionu apvienības (LRA), vērsīsies Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, lai tā aicina veikt balsojumu parlamentā par to, vai lēmums par viņa izdošanu kriminālvajāšanai bija korekts.
Deputāts Mandātu komisijai iesniegs viņa rīcībā esošos materiālus un aicinās vērtēt, vai viņus Saeimas Juridiskais birojs nav maldinājis. Deputāts uzskata, ka Saeimai nebija tiesību viņa gadījumā piemērot normu par izdošanu kriminālvajāšanai. Šādu viedokli Liepiņam esot paudis ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Liepiņš uzskata, ka lieta, kurā pret viņu ir sākta kriminālvajāšana, ir politiska, un atbildīgā prokurore vilcinot attiecīgās lietas izskatīšanu. Saeimas sēdē ceturtdien, 16.aprīlī, tika izsludināts pārtraukums uz nedēļu, jo Liepiņš atteicās pamest Saeimas sēžu zāli.
«Aizpildot amatpersonas deklarācijas par laika posmu no 2009. līdz 2011. gadam, aiz pārskatīšanās un neuzmanības esmu pieļāvis dažas cilvēciskas matemātiskas kļūdas. Šo faktu nekad neesmu noliedzis vai slēpis. Par visām kļūdainajām deklarācijām esmu iesniedzis deklarācijas labojumus, turklāt manu kļūdu rezultātā valstij nav nodarīts nekāds zaudējumus. Man nekad nav bijis nodoma valsts amatpersonu deklarācijās norādīt nepatiesas ziņas. Tomēr šo situāciju itin veikli savā labā nekavējās izmantot mani personīgie politiskie oponenti un varas partijas. Pret mani tika uzsākts process, kas Jelgavas tiesā tika nodots 2013.gada 1.jūlijā. Savukārt tiesas izmeklēšana tika uzsākta 2014.gada februārī.
Jāuzsver, ka faktu par ierosināto kriminālprocesu nevienam neesmu slēpis. Pirms vēlēšanām par to bija informēti gan mani partijas biedri Latvijas Reģionu apvienībā, gan mani vēlētāji Zemgales vēlēšanu apgabalā. Šis jautājums atkārtoti tika izskatīts arī LRA Saeimas frakcijas sēdē, un, atkārtoti uzklausot manus paskaidrojums, LRA Saeimas frakcija pauda man vienprātīgu un koleģiālu atbalstu,» paziņojumā medijiem un Latvijas sabiedrībai notikušo skaidro Liepiņš.
Viņš atzīmē, ka, «vēlēdamies ātrāku lietas virzību, jau būdams 12. Saeimas deputāts, es ne tikai nemēģināju novilcināt vai kaut kā ietekmēt lietas izskatīšanu, bet gluži pretēji, pats lūdzu un veicināju pret mani vērstās krimināllietas ātrāku iztiesāšanu. Cerībā uz ātru un objektīvu lietas izskatīšanu un, lai nedotu ieganstu politiskajiem oponentiem pārmest man un Latvijas Reģionu apvienībai, ka es kavēju izmeklēšanas procesu, es apzināti distancējos no dalības Saeimas un komisiju sēdēs, turpinot pildīt LRA Saeimas frakcijas vadītāja pienākumus.»
Tomēr pēdējā tiesas sēde, kas norisinājās šā gada 31.martā, pilnībā sagrāva deputāta ilūzijas par objektīvu un saprātīgu lietas izskatīšanas iespēju un prokuratūras, un tiesu neatkarību. «Manas lietas izskatīšana kārtējo reizi netika uzsākta un atlikta nu jau uz 2015. gada 26.jūniju, jo apsūdzības puse nespēja nodrošināt apsūdzības liecinieku piedalīšanos tiesas sēdē, savukārt tiesa neuzskatīja par nepieciešamu beidzot uzsākt lietas izskatīšanu pēc būtības.
Uzskatu, ka nu jau šī lieta kalpo kā bīstams precedents, kas tagad paver iespēju vērsties pret jebkuru politisko oponentu, izmantojot procesuālas darbības un likumu nepilnības, lai ierosinātu kriminālprocesu un paralizētu šīs personas politisko darbību, novilcinot lietas iztiesāšanu uz nezināmi ilgu laiku,» uzsver Liepiņš.
«Līdz ar to uzskatu, ka tā ir brutāla un klaja vēršanās pret mani kā Saeimas deputātu un pret manis pārstāvēto politisko spēku – Latvijas Reģionu apvienību, jo, kamēr notiek (vai, pareizāk sakot, nenotiek un apzināti tiek novilcināts tiesas process), es nevaru pilnvērtīgi piedalīties Saeimas un komisiju darbā, kā arī piedalīties svarīgos balsojumos par ģenerālprokurora, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Valsts prezidenta ievēlēšanu. Šis ir politiskais pasūtījums – politiska izrēķināšanās ar mani kā Saeimas deputātu un ar Latvijas Reģionu apvienību – politisko spēku, kas ar savu aktivitāti ir kļuvis neērts oponents varas partijām. Vai lietas izskatīšanas process turpināsies 26.jūnijā? Man tādas pārliecības nav. Visticamāk, atkal tiks meklēts kāds formāls iegansts, lai lietas izskatīšanu novilcinātu,» pārliecināts deputāts.
«Vienā brīdī jau likās, ka šī cīņa nebūs uzvarama, un es apsvēru deputāta mandāta nolikšanu, bet tiekoties un konsultējoties ar daudziem saviem vēlētājiem un arī partijas biedriem, kas mani viennozīmīgi atbalsta, es guvu pārliecību, ka nedrīkstu pievilt ne savus vēlētājus, ne partijas biedrus, ne citus LRA atbalstītājus. Un līdz ar to esmu pieņēmis lēmumu šo cīņu turpināt.
Saprotot, ka lietas izskatīšana tiek apzināti novilcināta, jau esmu vērsies pie Saeimas Mandātu un ētikas komisijas un Saeimas Juridiskā biroja ar lūgumu skaidrot un pamatot, kāpēc un ar kādu likumu normām esmu atstādināts no iespējām piedalīties un balsot Saeimas sēdēs un komisijās. Pašlaik vēl esmu pārdomu procesā, vai man vērsties pret Latvijas valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā par manu cilvēktiesību aizskārumu. Esmu Latvijas patriots un tiešām nevēlos mūsu valsti ieraut vēl vienā nejēdzīgā tiesas procesā, kuru valsts, visticamāk, zaudēs,» teikts deputāta paziņojumā.
«Turklāt manu pārliecību vairo arī pavisam nesen no tieslietu nozares autoritātes, juridisko zinātņu doktores, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītājas profesores Valentijas Liholajas saņemtais atzinums, kurā viņa ir izanalizējusi manas lietas materiālus un atzīst, ka manā lietā nav konkrēta noziedzīga nodarījuma sastāva un līdz ar to nav pamata mani saukt pie kriminālatbildības,» teic deputāts. Viņš piebilst, ka neatzīst savu vainu viņam inkriminētajos nodarījumos, jo nav pamata atzīties noziegumā, kuru nav izdarījis. Vēl jo vairāk tāpēc, ka viņu vada pārliecība, ka šīs lietas iznākums būs deputātam pozitīvs.
Ceturtdien, 16.aprīlī, ar savu frakcijas kolēģu atbalstu, viņš izlēma būt klāt kārtējā Saeimas plenārsēdē, jo 31.martā pēc kārtējās tiesas sēdes atcelšanas deputāts sapratis, ka viņa lietas izskatīšana tiks apzināti novilcināta. Tāpat Liepiņš nolēmis vērst uzmanību uz Saeimas pretlikumīgi pieņemto lēmumu, kas viņam liedz pārstāvēt savus vēlētājus.
Kā skaidro Saeimas Juridiskajā birojā, Liepiņš nedrīkst piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi, jo šī gada 5.februārī parlaments piekrita 12.Saeimas deputāta krimināllietas turpmākai iztiesāšanai. Šāds liegums ir spēkā līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs tiesas spriedums, paredz Saeimas kārtības ruļļa 17.pants, portālu BNN informē Saeimas Preses dienests.
Liepiņš kopā ar citiem deputātiem var iesniegt izskatīšanai parlamentā sev vēlamu lēmumprojektu, negaidot Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumu šajā jautājumā, norāda komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs.
Orlovs skaidro, ka situācija risinātos ātrāk, ja pats Liepiņš ar kolēģiem iesniegtu sev vēlamu lēmumprojektu Saeimā. Komisija trešdien uzklausīja deputātu, kurš informējis, ka pastāv juridiskais viedoklis, ka viņu nevajadzēja izdot kriminālvajāšanai. Tā kā ir dažādi juridiskie skaidrojumi, tad komisija ir gatava uzklausīt Ģenerālprokuratūras un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvjus, lai secinātu, vai ir nepieciešams veikt kādus precizējumus Saeimas Kārtības rullī.
Ref: 102.000.102.9634