Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuvā šajā svētdienā iedzīvotāji izvēlēsies savus priekšstāvjus pašvaldībās un arī pašvaldību vadītāju krēslos. Viļņu, visticamāk, turpinās vadīt liberālā spārna pārstāvis, savukārt vispārliecinātākā par savu uzvaru vēlēšanās kopumā ir valdošā Zemnieku un zaļo savienība.
60 Lietuvas pašvaldībās uz vairāk nekā 1 502 vietvaru domnieku krēsliem pretendē ap 13 000 esošo vai topošo tautas pārstāvju. Lietuvas īpatnība ir tiešas pašvaldību priekšsēdētāju vēlēšanas, kur vienlaikus ar izvēli par domes deputātiem vēlētājam ir jāizraugās arī savs favorīts mēra amatam.
Trešdien un ceturtdien, attiecīgi 27. un 28.februārī, vēlēšanas jau sākās ar iespēju nodot savu balsi glabāšanā. Pirmajā balsošanas dienā šo iespēju izmantojuši 34 900 cilvēki jeb 1,42 % no visiem balsstiesīgajiem.
Tā kā saskaņā ar Lietuvas Centrālās Vēlēšanu komisijas datiem vēlētāju līdzdalība pirmajā balsošanas dienā šoreiz bijusi par 0,2 procentpunktiem augstāka nekā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2015.gadā, tad var pieļaut, ka arī kopējā vēlētāju līdzdalība šoreiz būs vismaz iepriekšējo vēlēšanu līmenī.
Potenciālie līderi lielākajās pilsētās
Galvaspilsētā Viļņā par mēra amatu sacenšas 17 kandidāti. Pašreizējam galvaspilsētas saimniekam, liberālim Remigijam Šimašum (Remigijus Šimašius), sīvākie sāncenši ir bijušais Viļņas mērs Artūrs Zuoks (Arturas Zuokas), Seima deputāts no konservatīvo spārna Daiņus Kreivis (Dainius Kreivys) un ekonomikas ministrs Virginijs Stankevičs (Virginijus Stankevičius) no Lietuvas Zemnieku un zaļo savienības (LZZS).
Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas tomēr liecina, ka Šimašus ir drošā vadībā ar aptuveni 50% vēlētāju atbalsta.
Lietuvas otrā lielākajā pilsētā, Kauņā, reitingu vadībā ir pašreizējais mērs Visvalds Matijošaits (Visvaldas Matijošaitis), kura mērķi tikt pārvēlētam amatā uz vēl četriem gadiem atbalsta arī LZZS.
Iespējams, visgrūtāk ir paredzēt ir mēra vēlēšanu iznākumu stratēģiskajā ostas pilsētā Klaipēdā. Pilsētas pašvaldībā gandrīz 20 gadus ir domnējuši Liberālās kustības pārstāvji, tomēr pēdējos gados šo politisko spēku smagi skāruši korupcijas skandāli un vadošu partijas biedru stāšanās tiesas priekšā.
Lielākās izredzes kļūt par Klaipēdas mēru tiek prognozētas pašreizējam Klaipēdas ostas direktoram Arvīdam Vaitkum (Arvydas Vaitkus).
No lielajām politiskajām partijām par savu uzvaru pašvaldību vēlēšanās kopumā vispārliecinātākie ir tieši LZZS, kuri arī Lietuvas valdībā ir valdošais lielākais politiskais spēks.
«Domāju, ka mums pašvaldībās būs ap 300 vietu. (..) Ja runā par pašvaldību vadītāju skaitu, tad to ir grūtāk aprēķināt. Viss būs atkarīgs no tā, kurš iekļūs mēra vēlēšanu otrajā kārtā,» kā ierasti optimistisks sarunā ar žurnālistiem trešdien, 27.februārī, bija LZZS līderis Ramūns Karbauskis (Ramunas Karbauskis).