Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuvas budžets piekto gadu pēc kārtas tiek pieteikts kā rekordists, jo atkal paredzēts nebijuša apmēra deficīts, kā arī tēriņi izglītībā, veselības aprūpē, inovāciju atbalstā un sociālās nevienlīdzības mazināšanā. Opozīcija par finanšu plānu izskās kritiski.
2019.gada valsts budžeta projektu, kas ir sagatavots pieņemšanai Seimā, Lietuvas finanšu ministrs Viļus Šapoka (Vilius Šapoka) pieteicis atzinīgi un raksturojis kā tādu, kas orientēts uz valsts stratēģiskiem mērķiem.
Parlamenta opozīcija tikmēr pauž aizdomas, ka aiz valdības dāsnuma patiesībā stāv nākamajā pavasarī gaidāmās Lietuvas pašvaldību, Eiropas Parlamenta un prezidenta vēlēšanas.
«Budžetu valdošais vairākums, visticamāk, pieņems, tomēr daudziem tas raisa virkni jautājumu. Man šķiet, ka tas ir daļa no valdošās Zemnieku un zaļo savienības pašreklāmas kampaņas, tomēr budžetā tikai redz minimālu piepūli attiecībā uz reālo problēmu risināšanu. Algu pieauguma pamatā daudzās jomās ir resursu pārdalīšana – tā nu tas ir,» sarunā ar BNN komentēja deputāts Lins Balšis (Linas Balsys) no Seima opozīcijas.
Budžets skaitļos
Kā paredzēts Lietuvas 2019.gada budžeta projektā, ieņēmumu daļa – 10,58 miljardi eiro – ir plānota ar būtisku 19,7% jeb 1,51 miljarda eiro pieaugumu, kamēr izdevumi – 11,68 miljardi eiro – iecerēti vēl lielāki, proti, ar 22,2% jeb 2,12 miljardu pieaugumu.
Valdība, redzams, nav vēlējusies ietaupīt, jo budžeta deficīts nākamgad paredzēts ar divkāršu kāpumu. No 2018.gada budžeta deficīta 489 miljoniem eiro gaidāms lēciens uz 1,09 miljardiem eiro.
Kā to izjutīs iedzīvotāji?
Sausos skaitļus pārtulkojot reālākos jēdzienos, ir plānots minimālās mēnešalgas pieaugums par 30 eiro līdz 430 eiro un aptuveni tikpat liels kāpums pensijai. Bērna pabalstu, kas Lietuvā ieviests 2017.gadā, iecerēts celt no 30 uz 50 eiro mēnesī par katru bērnu vecumā līdz 18 gadiem.
No valsts finansētajām nozarēm vislielākais finansējuma kāpums, par 280 miljoniem eiro, paredzēts veselības aprūpei. Tai seko izglītības tēriņu pieaugums ar papildu 185 miljoniem eiro, no kuriem lauvas tiesa aizies skolotāju un zinātnieku algām.
Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelus (Saulius Skvernelis), piesakot budžeta projektu, to nosaucis par «sociāli atbildīgu» valsts finanšu plānu, kas «uzlabos dzīves kvalitāti» lielai daļai iedzīvotāju.
«Būtiski, ka budžets nodrošina valdības un Seima apstiprināto strukturālo reformu īstenošanu. Tās ir reformas izglītībā, sociālā atbalsta sistēmā, veselības aprūpē, inovāciju jomā un citas svarīgas lietas, kuru mērķis ir panākt mūsu cilvēku dzīves kvalitātes uzlabojumu un ienākumu pieaugumu,» šonedēļ norādīja Skvernelis.