Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Līdz Lietuvas parlamenta vēlēšanām rit pēdējās stundas, un to iznākumu ir grūti paredzēt. Jo sevišķi tādēļ, ka jaunākie partiju reitingi liecina par lielāku to partiju skaitu, kuras varētu pārvarēt piecu procentu slieksni.
Seima vēlēšanu pirmā kārta notiks svētdien, 11.oktobrī. Vēlētājiem būs jāizvēlas 142 likumdevēji, tostarp 70 deputāts no partiju kandidātu sarakstiem un 71 deputāts no viena kandidāta vēlēšanu apgabaliem. Vēlēšanu otrā kārta gaidāma 25.oktobrī.
Piecu procentu slieksnis
Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka savākt minimālo balsu skaitu, lai iekļūtu Seimā, varētu ne tikai konservatīvie (oficiāli: Tēvzemes Savienība–Lietuvas Kristīgie demokrāti), valdošā Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība (LZZS), Sociāldemokrātiskā partija un Sociāldemokrātiskā darba partija. Izredzes iekļūt lēmējvarā nu radušās arī jaunizveidotai partijai Brīvība un tiesiskums, Liberālā kustībai un Lietuvas Poļu vēlēšanu akcijai.
Iespējams, ņemot vērā COVID-19 un garās rindas iepriekšējā balsošanā – jauninājums ir iepriekšēja balsošana no automašīnas – daudzu partiju līderi izvēlējās balsojumu veikt vēl pirms īstās vēlēšanu dienas. Šajās Seima vēlēšanās pandēmijas dēļ iepriekšējai balsošanai ir dotas četras, nevis divas dienas, kā tas bijis iepriekš.
Zemnieki-zaļie gatavojas palikt pie varas
Ieradies nobalsot iepriekšējā balsošanā Kauņā trešdien, 7.oktobrī, Ramūns Karbausks (Ramūnas Karbauskis), kurš ir valdošās LZZS līderis, sacījis žurnālistiem, ka viņš paredz, ka LZZS darbosies arī nākamajā valdībā. «Mūsu vēlme ir būt valdošajā vairākumā, turpināt tos darbus, kurus esam darījuši līdz šim. To izlems cilvēki. Viņi redz, ko mēs esam paveikuši pa šo laiku,» paļāvību uz vēlētāju uzticību pauda Karbausks.
Partijas 2020.gada priekšvēlēšanu programmā LZZS uzsver koncentrēšanos uz tradicionālām vērtībām, ieskaitot tradicionālo ģimenes modeli un nacionālās identitātes veicināšanu, kā arī iedzīvotāju labklājību.
Atgādinot par dāsnajām dotācijām, ko LZZS valdība izmaksājusi COVID-19 pandēmijas laikā, Karbausks pauda cerību, ka sabiedrība novērtēs šo, viņaprāt, veiksmīgo darbu.
Jautāts par «sarkanām līnijām» koalīcijas partneru izvēlē, politiķis izvairījās tādas nosaukt, tomēr norādīja, ka nevēlas strādāt kopā ar tiem, kuriem «vairāk par Lietuvu rūp personīgās intereses». Tajā pašā laikā Karbauks atzina, ka «šobrīd droši vien nav partiju, ar kurām mēs nevarētu sadarboties».
Politiķis tomēr prognozēja, ka vēlēšanu pirmā kārta 11.oktobrī nedos skaidrību par vēlēšanu uzvarētājiem. «Uzvarētājus un zaudētājus parādīs otrā kārta,» uzsvēra LZZS līderis.
Konservatīvie: Ir iespējama mazākuma valdība
Gabrieliuss Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) opozīcijas Tēvzemes Savienības–Lietuvas Kristīgie demokrātu priekšsēdētājs arī vēlēšanās nobalsoja Kauņā. Atbildot uz preses jautājumiem, viņš sacīja: «Mēs nevelkam skaidras «sarkanās līnijas» attiecībā uz to, ar kuru mēs vēlamies vai nevēlamies runāt par jaunas valdības izveidi».
Konservatīvo priekšvēlēšanu programmā, kas aizņem 30 lapaspuses, šis politiskais spēks sevi sauc par «valstsvīru» partiju un vēlas īstenot atbilstoši apzinīgu valsts pārvaldi. «Mēs noraidām jebkādu radikālismu un populismu un piedāvājam tikai tādus risinājumus, kas darbotos ikviena Lietuvas pilsoņa dzīvē,» rakstīts programmā. «Stipras valsts avots ir savstarpējas uzticēšanās atjaunošana mūsu pilsoņu un kopienu vidū, nevis maziska kontrole,» norādīts programmā.
Runājot par tiem vairāk nekā 28 000 cilvēku, kuri COVID-19 pandēmijas dēļ, Lietuvā šobrīd dzīvo pašizolācijā, Landsberģis sacīja, ka viņu uztraucot tas, ka pašizolācijā nonākušie cilvēki varētu netikt pie balsošanas vēlēšanās un pārmeta aizejošai valdībai šī jautājuma pienācīgu nerisināšanu. Līdzīgi kā konservatīvo kandidāte 2019.gada Lietuvas prezidenta vēlēšanās Indrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė), tā arī Lietuvas Atmodas laika līdera Vītauta Landberģa (Vytautas Landsbergis) mazdēls neizslēdza iespēju, ka pēc vēlēšanām varētu tikt izveidota mazākuma valdība.
Šimonīte nedēļas sākumā atzina, ka būtu gatava strādāt vienā valdībā ar kreisā spārna Sociāldemokrātisko partiju. Konservatīvo vadošajai pārstāvei nepieņemami sastrādāties valdībā būtu vienīgi ar partijām, kuras atbalsta Aleksandra Lukašenko valdību Baltkrievijā un Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijas projektu. Šimonīte, kura pērn prezidenta vēlēšanās iekļuva to otrajā kārtā, žurnālistiem neminēja konkrētas nesimpātiskās partijas, taču uzsvēra, ka LZZS pati iepriekš norādījusi, ka nespētu sadarboties ar konservatīvajiem.
Liberālā kustība «tēmē» uz 15 līdz 20 deputātu vietām
Šahiste un politiķe Viktorija Čmilīte-Nīlsena (Viktorija Čmilytė-Nielsen) ir Lietuvas Liberālās kustības līdere. Viņa savukārt ir izteikusies, ka no vēlēšanām gaida aptuveni 15 līdz 20 Seima vietas. «Es mūsu iespējas vērtēju kā diezgan labas, jo visu pēdējo sabiedriskās domas aptauju rezultāti ir rādījuši mūsu atbalsta kāpumu. Ir pāragri runāt par jaunu valdošo koalīciju, bet es labprāt to redzētu tradicionālo partiju, ieskaitot mūsu, veidotu,» žurnālistiem sacīja Čmilīte-Nīlsena. «Mums ir jādod pretspars populistiem,» uzsvēra politiķe. Priekšvēlēšanu programmā Lietuvas Liberālā kustība noraida dažādus sociālus ierobežojumus un iestājas par «atvērtas un iecietīgas» sabiedrības veidošanu. «Galvenais uzdevums ir konsekvence, kas ir balstīta uz tādiem principiem kā vienlīdzīgas iespējas, veselais saprāts un iecietība,» rakstīts partijas priekšvēlēšanu programmā.
Uz 30 vietām tiecas Sociāldemokrātiskā darba partija
Izvēli par labu iepriekšējai balsošanai Lietuvas Seima vēlēšanās izdarījis arī Sociāldemokrātiskās darba partijas priekšsēdētājs Viktors Uspaskihs (Viktoras Uspaskich). Sarunā ar žurnālistiem vēlēšanu iecirknī viņš izklausījās pārliecināts, ka gaidāms labvēlīgs rezultāts: «Tas, ko mēs no šīm vēlēšanām gaidām visvairāk, ir pārmaiņas. Ir laiks izbeigt vai piebremzēt visu to aizliegumu ieviešanu un sākt ieguldīt cilvēkos». Viņš sacīja, ka Sociāldemokrātiskā darba partija jaunajā Seima sasaukumā vēlas iegūt 30 deputātu vietas. Tās 50 lappušu garajā priekšvēlēšanu programmā partija lielākoties koncentrējusies uz ekonomiku un cita starpā sola jaunā Seima sasaukuma pirmajā gadā paaugstināt vecuma pensiju līdz 527 eiro, bet sasaukuma noslēgumā 2024.gadā – līdz 773 eiro.
Jau svētdienas vakarā redzēsim, ko par politisko spēku piedāvājumu laikā, kad valstī strauji izplatās COVID-19, domā lietuviešu vēlētāji.