Lins Jegelvičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Meklējot iespējas, kā ierobežot lietuviešu aizplūšanu no valsts, Lietuvas valdībā ir izstrādāta jauna stratēģija, kur uzsvars likts uz jauniešu noturēšanu valstī, gādājot, lai pēc mācību beigšanas būtu iespējami viegli atrast pirmo darbavietu.
Lietuvas Seims šonedēļ pieņēma izskatīšanai dokumentu ar nosaukumu Stratēģija demogrāfijas, migrācijas un integrācijas politikai 2018.-2030. gadam. Gaidāms, ka dokuments, kur ietverti 17 mērķi un daudzi soļi to sasniegšanai, Seimā tiks apstiprināts līdz 2018.gada 1.decembrim.
Mazai atkāpei jāatgādina, ka šā gada sākumā Lietuvas parlaments jau pieņēma tiesību normas, kas paredz iespējas jaunām ģimenēm saņemt atbalstu mājokļus iegādei valsts reģionos. Pašreizējā stratēģijas projektā savukārt ir nosaukti tādi politiskie soļi, kas gados jauniem cilvēkiem palīdzētu atrast darbu.
Dokumentā ir paredzētas konkrētas nodarbinātības atbalsta programmas, proti, darbavietu subsidēšana, atbalsts profesionālo prasmju iegūšanai, kā arī valsts darbavietu un darbavietu rotācijas programmas.
Būtiski ir arī tas, ka jaunieši, kuri piesakās uz savu pirmo darbavietu, tiktu atbrīvoti no sociālo iemaksu veikšanas. Lietuvā sociālās iemaksas par darbinieku veido turpat trešdaļu no mēnešalgas.
Kā uzskata Lietuvas valdībā, atbrīvošana no sociālo iemaksu veikšanas pamudinātu vietējos darbadevējus ņemt darbā «jauniņos», kuriem bieži trūkst vai nu vajadzīgās pieredzes, vai arī specializētu zināšanu.
«Lai samazinātu jaunatnes izceļošanu, ir steidzami jānodrošina, ka pāreja no skolas uz darba tirgu notiek gludi un pārdomāti. Tas ir izdarāms ar aktīvu, jauniešiem piemērotu darba tirgus politiku,» tā teikts Lietuvas Valsts Kancelejas šonedēļ publiskotā paziņojumā.
Vai top «miris dokuments»?
Stratēģijas iecere sabiedrībā ir uzņemta ar zināmu kritiku. Oponenti paredz, ka tajā paredzētie pasākumi nenesīs gribēto rezultātu, jo plāni esot pārāk neveikli un birokrātiski. Tiek atgādināts arī, ka jau agrāk ir pieņemti līdzīgi dokumenti un neviens no tiem, neesot bijis iedarbīgs.
Starp skaļākajiem oponentiem ir ekonomiste, Lietuvas prezidenta amata pretendente Aušra Maldeikiene (Aušra Maldeikienė), kura topošo stratēģiju ir nosaukusi par «mirušu dokumentu».
«Tas ir lemts neveiksmei viena iemesla dēļ: tā mērķis nav cilvēki, bet nedzīvais, amorfais un ārkārtīgi sarežģītais veidojums, ko pazīstam kā ekonomiku,» kritiska ir Maldeikiene.
Citi dokumenta pretinieki tikmēr vērš uzmanību uz to, kāda būtu sociālo iemaksu atbrīvojuma ietekme uz kopējo sociālo fondu. Tiek uzsvērts, ka sociālā nodrošinājuma iestāde SODRA zaudētu miljoniem eiro, turklāt jaunieši, kuri tiktu atbrīvoti no sociālo iemaksu veikšanas, vecumdienās varētu saņemt vēl mazākas pensijas nekā tiem tiek prognozēts pašlaik.