Lins Jegelvičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuvā, analizējot arvien pieaugošo emigrāciju, Starptautiskās Migrācijas organizācijas (SMO) veiktā pētījumā secināts, ka no vienas puses vairums pašvaldību jūtas zaudējušas cīņu ar Rietumeiropu, no otras – vairums arī necenšas atsaukt aizbraucējus mājās. Tomēr valsts galva, tiekoties ar pašvaldību vadītājiem, uzsvērusi: visveiksmīgāk piesaistīt emigrējušos spēj tieši rīcība pašvaldību līmenī.
Tikšanās reizē prezidentes pilī Viļņā trešdien, 10.janvārī, prezentēts pētījums par pašvaldību darbu reemigrācijas jomā, kāds veikts pirmoreiz atjaunotās Lietuvas vēsturē.
Iepazīstinot ar tā rezultātiem, SMP Lietuvas nodaļas vadītāja Audra Sipavičiene (Audra Sipavičenė) norādījusi: «Noteikti varam sacīt, ka pašvaldības jūtas zaudējušas cīņā par saviem aizbraukušajiem iedzīvotājiem. Tās uzskata, ka, lai ko tās darītu, ar to būs par maz, ja salīdzina ar Rietumvalstu piedāvātajām iespējām. Pastāv arī izpratne, ka problēma ir jārisina valstij, nevis pašvaldībām».
Pētījumā piedalījušās 44 no 60 Lietuvas pašvaldībām, kaut arī 2017.gadā pozitīva migrācijas bilance, proti, vairāk atbraukušo nekā izbraukušo, bijusi tikai dažās pašvaldībās, tostarp Viļņā, Kauņā un Palangā.
Pētījumā secināts, ka 59% no pašvaldībām labprātāk saglabā esošos iedzīvotājus nekā cenšas atgūt aizbraukušos. Savukārt piesaistīt atpakaļ izbraukušos iedzīvotājus cenšas vien 21% pašvaldību un arī tās koncentrējas nevis uz savu cilvēku piesaistīšanu no ārvalstīm, bet uz to atvilināšanu no lielākām Lietuvas pilsētām uz mazākām.
Vēl pētījumā noskaidrots, ka vairumam pašvaldību nav skaidra saziņa kanāla, kā uzturēt kontaktus ar saviem aizbraukušajiem – aptaujā lielākā daļa norādījušas uz pašvaldības tīmekļa vietnēm kā vienīgo veidu attiecību uzturēšanai ar bijušajiem iedzīvotājiem.
Visbeidzot, secināts, ka nevienai no aptaujātajām pašvaldībām nav konkrēta rīcības plāna situācijai, kad vienlaikus atgrieztos daudzi pašreizējie emigranti.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaitė) tikšanās reizē mudinājusi pašvaldības būt darbīgākām šajā jomā, nevis gaidīt stratēģijas un plānus «no augšas».
«Pieejai jābūt apvērstai – no apakšas uz augšu, lai vietējās pašvaldības un kopienas nāk klajā ar savām iniciatīvām. (..) Pieredze un konkrēti veiksmes stāsti rada, ka darbojas tikai pieeja virzienā no apakšas uz augšu,» tā Grībauskaite.
Ref: 111.111.103.5475