Šogad aprit 15 gadi, kopš Lietuvas un Latvijas parlamenti 22.septembri – Saules kaujas dienu pasludināja par Baltu vienības dienu. Kopīga šīs dienas atzīmēšana, piedaloties abu valstu augstām amatpersonām, ir viena no iniciatīvām, īstenojot ziņojuma par Latvijas un Lietuvas sadarbības perspektīvām rekomendācijas.
Šogad, atzīmējot Baltu vienības dienu, piektdien, 18.septembrī, pirmo reizi tika organizēta Lietuvas un Latvijas valdību kopīgā sēde Rokišķos, Lietuvā. Savukārt sestdien, 19.septembrī, Rokišķos notiks tradicionālie Baltu vienības dienas svinīgie pasākumi, kuros piedalīsies abu valstu parlamentu priekšsēdētājas, starpparlamentu grupu locekļi un Lietuvas un Latvijas vēstnieki. Svētdien, 20.septembrī, atzīmējot Baltu vienības dienu, Aglonā tiks atklāts karaļa Mindauga un karalienes Martas piemineklis, informē Lietuvas vēstniecība Latvijā.
Sestdien, 19.septembrī, Rokišķos rīkotās Baltu vienības dienas programmā paredzēta izstādes, kas veltīta Lietuvas un Latvijas neatkarības atjaunošanas 25.gadadienai, atklāšana, jauniešu prāta spēle, kurā piedalīsies abu valstu skolēni, tautas lietišķās mākslas amatnieku tirgus, Lietuvas un Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektu prezentācijas, kluba Jotvingis ieroču izstāde un šaušana mērķī. Tāpat arī Lietuvas un Latvijas folkloras kolektīvu koncerts, baltu cilšu arheoloģisko tērpu kolekcijas demonstrēšana un citi pasākumi. Vakarā viesus iepriecinās lietuviešu folkroka grupa Žalvarinis, grupa Thundertale un latviešu dūdu un bungu grupa Auļi. Šajā dienā Rokišķos notiekošajos pasākumos piedalīsies Lietuvas Seima priekšsēdētāja Loreta Graužiniene un Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, abu valstu starpparlamentu grupu locekļi, Lietuvas vēstnieks Latvijā Ričards Degutis un Latvijas vēstnieks Lietuvā Einars Semanis, Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas Apvienotā tehniskā sekretariāta vadītāja Antra Jansone, Lietuvas un Latvijas pierobežas pašvaldību delegācijas.
Turpretī 20.septembrī plkst. 12 Aglonā tiks atklāts karaļa Mindauga un karalienes Martas piemineklis. Atklāšanas ceremonijā piedalīsies Lietuvas un Latvijas kultūras ministri, abu valstu katoļu baznīcas garīdznieki.
Vēsturiskā leģenda vēstī, ka Mindauga sieva Marta bijusi dižciltīgās Madalānu pils valdnieka meita. Mindaugam, kad viņš devās uz sievas vecāku mājām mierināt Martas vecākus par meitas nāvi, uzbruka sazvērnieki. Viņš tika nogalināts 1263.gadā kopā ar diviem dēliem. Viņš tika apglabāts Aglonā – kapukalnā uz rietumiem no Aglonas katoļu bazilikas vai arī viņa pīšļi tikuši pārvietoti uz Aglonas baziliku zem altāra, kur pie pirmā pīlāra kreisajā pusē no altāra dominikāņu mūki bija piestiprinājuši piemiņas plāksni ar uzrakstu «Dižajam Lietuvas valdniekam Mindaugam».
Pirmās zināmās liecības par Mindauga kapa vietu Aglonā mūs sasniegušas no XVII gadsimta. Tā laika rakstos tiek minēts, ka 1618.gadā Aglonā, jaucot sena torņa drupas, tika atrasta melna marmora kapa plāksne, kas liecināja par Mindauga kapu, ar saglabājušos teksta norakstu. Tas sludina, ka «šajā zemē atdusas Mindaugs, kunigaitis, lietuvietis, kuram dzīvot un mirt bija goda lieta…».
Grupa Lietuvas un Latvijas sabiedrisko darbinieku ar ideju uzcelt pieminekli vienīgajam baltu karalim, kas tiecās vienot visas baltu ciltis, vērsās Lietuvas vēstniecībā Latvijā 2010.gadā, piedāvājot iemūžināt karaļa Mindauga un karalienes Martas kapa vietu Aglonas bazilikas teritorijā. 2011.gadā notikušajā konkursā tika izvēlēts skulptora Vidmanta Gīliķa projekts. 2012.gadā tika izveidota kopīga iniciatīvas grupa pieminekļa projekta īstenošanai. No Lietuvas puses to vadīja mācītājs Rimants Gudelis, no Latvijas – Rēzeknes latgaliešu kultūras biedrības vadītājs Pēteris Keišs.
Karaļa Mindauga un karalienes Martas piemineklis Aglonā ir centieni iemūžināt Lietuvas valsts vēstures mantojumu, bet vēsturiskās leģendas piemiņa par lietuvieti karali un latvieti karalieni uzsvērs divu baltu tautu – lietuviešu un latviešu – kopīgās saknes un vienotību, norāda iniciatīvas autori.
Ref: 102.000.102.10732