Lietuvā, kur turpina darboties mazas slimnīcas reģionu pilsētās, šīm medicīnas iestādēm ir grūti piesaistīt jaunus darbiniekus no mediķu profesiju tikko ieguvušo vidus. Seima deputāti ierosinājuši medicīnas studiju beidzējiem noteikt obligātu darba periodu reģionu slimnīcās, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT un žurnālistes Aiste Vaļauskaite (Aistė Valiauskaitė) un Vesta Tizenhauziene (Vesta Tizenhauzienė).
«Tas ir ļoti grūti, mums ir maz, ko piedāvāt,» skaidrojis Jūlijs Panka (Julius Panka), kurš vada Kupišķu pilsētas slimnīcu Kupišķu, Lietuvas ziemeļaustrumos. Kupišķos dzīvo 7,9 tūkstoši cilvēku.
Slimnīcām mazās pilsētās nav jākonkurē ar Lietuvas lielāko pilsētu slimnīcām vien. Daudzi lietuviešu jaunie speciālisti, medicīnas studiju beidzēji, dod priekšroku emigrēšanai uz Skandināvijas valstīm vai Vāciju jau drīz pēc profesijas diploma iegūšanas.
Lasiet arī: Arī Igaunijā vilto Covid-19 sertifikātus, atklāti 30 gadījumi
Lai apturētu jauno speciālistu aizplūšanu, Seima Veselības aprūpes komiteja ir rosinājusi ieviest prasību, ka jauniem ārstiem ir jānosaka obligāts darba prakses periods Lietuvā. Priekšlikums paredz sasaistīt valsts apmaksātas rezidentūras programmas ar prasību palikt dzīvot un strādāt Lietuvā vēl četrus gadus pēc rezidentūras pabeigšanas.
Pret to savukārt stingri iestājušās medicīnas studentu un ārstu biedrības. «Ir svarīgi norādīt, ka tikai Lietuvā un Latvijā medicīnas rezidenti tiek uzskatīti par studentiem. Citur viņi ir strādājošie un par rezidentūras programmām nav jāmaksā,» skaidrojusi Viļņas Universitātes Medicīnas fakultātes rezidentu padomes priekšsēdētāja Kamile Marcinkevičjūte (Kamilė Marcinkevičiūtė). Viņas vērtējumā likumdevēju piedāvātās prasības ieviešana vienīgi pamudinās vairāk medicīnas studentus meklēt rezidentūras programmas ārvalstīs.
Šī raksta oriģināls lasāms LRT vietnē angļu valodā: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/1529771/lithuania-mulls-mandatory-jobs-in-rural-hospitals-to-stop-medics-leaving-the-country