Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Gaidāms, ka 2015.gadā Lietuvā vidējais dzimstības līmenis uz vienu auglīgu pāri saruks līdz 1,29 bērniem, kas, ja prognoze piepildīsies, būs viens no zemākajiem dzimstības rādītājiem pasaulē. Lielākajā Baltijas valstī demogrāfisko situāciju drūmāku dara secinātais par iedzīvotāju masveida aizplūšanu, kā arī jauniešu nevēlēšanās un nespēja radīt pēcnācējus.
24 gados kopš neatkarības atgūšanas Lietuvu pametuši ap 800 000 iedzīvotāju un demogrāfi lēš, ka līdz 2020.gadam uz dzīvi ārvalstīs pārcelsies vēl ap 300 000.
Jaunieši vēlas brīvu dzīvi
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka no Lietuvā dzīvojošiem jauniešiem gandrīz 10% negrasās dzīves laikā radīt bērnus, jo ir izvirzījuši citus mērķus vai vēlas aizvadīt patīkamāku dzīvi, bet piektdaļa vēlas radīt pēcnācējus «kaut kad vēlāk».
No jauniešiem, kuri vēlas bērnus, trešdaļa, galvenokārt vīrieši, sūdzas par nespēju atrast īsto partneri, bet 13,3% sociologiem atzinuši, ka radīt bērnu ir mēģināts, bet nav izdevies.
Esošajā situācijā nepārsteidz Eurostat prognozes, ka 2040.gadā Lietuvā dzīvos mazāk par diviem miljoniem cilvēku, kaut arī 2011.gada tautas skaitīšanas rezultāti liecina, ka Lietuvā mīt 3,04 miljoni iedzīvotāju.
Prognozes vērtē kā nepamatoti drūmas
Vietējie speciālisti Lietuvā Eiropas Savienības statistiķu aplēsto uztver ar krietnu devu skepses.
«Protams jāatzīst, ka valstī pastāv demogrāfiska rakstura grūtības, bet Eurostat prognozes jau iepriekš izrādījušās maldīgas. Tā, piemēram, tika lēsts, ka 2014.gadā no Lietuvas emigrēs 33 400 cilvēku, bet patiesībā no valsts izbraukuši aptuveni 13 000. No vienas puses samazinās izbraucēju skaits, bet no otras – arvien vairāk cilvēku atgriežas uz dzīvi Lietuvā,» skaidro Swedbank vadošais ekonomists, Nerijs Mačjulis (Nerijus Mačiulis).
Ref: 020/111.111.103.1982