Lietuva saražo trīs reizes mazāk elektroenerģijas nekā patērē. Viens no lielākajiem elektroenerģijas ražošanas deficītiem Eiropā saasina jau tā strauji augošās elektroenerģijas cenas, uz ekspertu sacīto norāda Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.
Iemesls tam ir meklējams 2009.gada 31.decembrī, kad tika slēgts Ignalinas atomelektrostacijas otrais reaktors, kas nosedza 70% Lietuvas elektroenerģijas pieprasījuma.
Ignalinas AES, Lietuvas vienīgās atomelektrostacijas, slēgšana bija priekšnosacījums tam, lai valsts varētu pievienoties ES. Atomelektrostacija tika uzskatīta par nedrošu tās reaktora dēļ, kas ir tāda paša tipa reaktors kā Čornobiļas AES.
Trīs gadus vēlāk daži politiķi uzskatīja, ka ir atraduši risinājumu. Tika panākta vienošanās ar Japānas uzņēmumu Hitachi par jaunas AES būvniecību. Tomēr projektam bija nepieciešams Lietuvas Seima apstiprinājums, un tas nolēma izsludināt referendumu.
Lietuvas vēlētāji noraidīja ideju par jaunas AES būvniecību. Toreizējais premjerministrs Aļģirds Butkevičs (Algirdas Butkevičius) paziņoja, ka ciena sabiedrības gribu.
Šodien bijušais premjerministrs apgalvo, ka nejūtas atbildīgs par šo lēmumu: «Atcerieties, ka pēc referenduma diez vai kāds politiskais spēks būtu ļāvis īstenot šādu projektu, ja sabiedrībai bija pilnīgi cits viedoklis.»
Andrjus Kubiļs (Andrius Kubilius), kurš no 2008.gada līdz 2012.gadam bija premjerministrs, atbalstīja jaunās AES būvniecības projektu. Viņš apgalvo, ka pašreizējā elektroenerģijas tirgus krīze ir tā dēļ, ka netika īstenots minētais projekts.
«Mēs palikām bez Ignalinas AES un bez pietiekamas elektroenerģijas ražošanas. Tagad mēs maksājam ļoti sāpīgu cenu,» Kubiļus sacīja LRT TV.
Lasiet arī: Lietuva iedarbina divas elektrostacijas elektrības rekordcenu rezultātā
Vēl viens mēģinājums kompensēt zaudēto elektroenerģiju pēc Ignalinas AES slēgšanas, bija devītā bloka atvēršana Lietuvas termoelektrostacijā Elektrėnos. Tika paredzēts, ka tas nodrošinās Lietuvai nepieciešamo elektroenerģiju.
«Kad mēs saskarsimies ar noteiktiem izaicinājumiem, šis bloks palīdzēs mums tos pārvarēt,» sacīja Lietuvas valstij piederošās enerģētikas grupas Lietuvos Energija (tagad Ignitis) toreizējais vadītājs Dalius Misiūns.
Tomēr bloks ražo elektroenerģiju no gāzes, kuras cena pašlaik ir rekordliela.
«Tagad šķiet, ka tas ir pašnāvniecisks projekts,» atzīst Elektroenerģētikas asociācijas prezidents.
Pēc viņa domām, atjaunojamā enerģija tagad ir pareizākais ceļš, ja Lietuva vēlas novērst pagātnes kļūdas.
Taču vēja turbīnu nozares pārstāvji uzsver pārmērīgo birokrātiju. Vēja un saules spēkstaciju attīstību bremzē valsts noteiktās jaudas kvotas, kuras pārsniedzot atļaujas netiek izsniegtas.
Pašlaik īstenojamo vēja enerģijas projektu jauda ir 1000 MW, saka Edgars Maladausks (Edgaras Maladauskas), Vēja enerģijas asociācijas direktor pienākumu izpildītājs. Teorētiski tas varētu aizpildīt Lietuvas elektroenerģijas ražošanas deficītu, taču vējš nav pastāvīgs, tāpēc ir nepieciešama vēl lielāka jauda.
«Mūsdienās ir svarīgs ātrums, ja runājam par elektroenerģijas cenu. Pirms jaunās vēja elektrostacijas sāks ražot elektroenerģiju, mums būs tik augstas cenas,» uzskata Maladausks.
Arī Lietuva plāno Baltijas jūrā uzstādīt vēja parku ar jaudu līdz 700 MW un projektu paredzēts pabeigt līdz 2030.gadam.
Pilnu rakstu angļu valodā lasiet: www.lrt.lt/en/news-in-english/19/1764171/lithuania-produces-three-times-less-electricity-than-it-consumes-why