Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuvā rosināts piešķirt jaunas pilnvaras Valsts Drošības departamentam (VDD). Tādi ierosinājumi kā atļauja veikt «preventīvas sarunas» ar aizdomīgām personām un piekļuve bankas informācijai bez tiesas piekrišanas izsaukuši asu kritiku un pārmetumus prezidentam Gitanam Nausēdam (Gitanas Nausėda).
Kas tieši iecerēts?
Priekšlikumi paredz grozīt Lietuvas izlūkošanas likumu, un tos ir iesniedzis prezidents Nausēda. Starp tiem ir iecere mainīt VDD izlūkdarbinieku sociālās garantijas, viņu pašu un viņu ģimenes locekļu aizsardzību.
Tomēr sabiedrībā neizpratni raisījis cits priekšlikumu kopums. Tie paredz, ka VDD operatīviem darbiniekiem tiks dotas pilnvaras izsaukt uz «preventīvu sarunu» VDD ēkā katru, kurš pauž viedokli, kas atšķiras valsts iestāžu viedokļa par daudziem jutīgiem jautājumiem. Vai tā būtu, piemēram, neapmierinātība ar prezidenta īstenoto politiku, sašutums par Lietuvas sabiedroto ASV rīcību starptautiskos konfliktos vai kāda arodbiedrības vadītāja vilšanās ar valdības lēmumiem.
Priekšlikums paredz, ka šāda saruna būtu «vērsta uz personas darbību iemeslu noskaidrošanu un personas brīdināšanu par sekām, kādas var rasties, tai iesaistoties šādās darbībās». VDD ar priekšlikumiem arī saņemtu pilnvaras saņemt informāciju bez tiesas atļaujas pat tādā līmenī kā bankas informācijas noslēpumi.
Priekšlikumos līdztekus iecerēts aizliegums filmēt un fotografēt teritorijas, kas pieder izlūkdienestiem vai ko izmanto izlūkdienesti, kā arī aizliegums virs aizliegtajām teritorijām un to tuvumā vadīt radiovadāmus lidaparātus.
Prezidents Nausēda uzskata, ka laikā, kad valsts saskaras ar pastāvīgi mainīgu ārēju apdraudējumu, izlūkdienestiem ir jāspēj rīkoties ātri un iedarbīgi. Šādā nolūkā, Nausēdas skatījumā, ir nepieciešams veikt arī brīdināšanas darbu, lai novērstu apdraudējuma piepildīšanos dzīvē.
Uzvedamies kā totalitāra valsts
Vairums lietuviešu analītiķu un sabiedrisko notikumu komentētāju tomēr ir gana kritiski par prezidenta iniciatīvu.
Starp oponentiem ir arī Viļņas Universitātes profesors Darijs Kuolis (Darius Kuolys).
«Izskatās, ka mēs uzvedamies kā totalitāra valsts. Mēs vienkārši atstājam savus izlūkdienestus ārpus apspriešanai un kritikai pieejamo jautājumu loka. Tā ir nebrīvas sabiedrības pazīme,» vērtē profesors Kuolis.
Kritiski raugās arī advokāts Laurins Pakštaits (Laurynas Pakštaitis), krimināltiesību pasniedzējs Mikolas Romera Universitātē. Viņaprāt, vairāki priekšlikumi ir pārmērīgi vai pat absurdi.
«Preventīvas sarunas un tiesības pārbaudīt personas identitāti – tas ir absurdi. Preventīva saruna, ja tu noķer kādu ienaidnieku un ar viņu veic preventīvu sarunu, varbūt tas ir gudri, bet vienlaikus virsnieki, kuri to veic vai ir citādi iesaistīti tās organizēšanā, atklātu sevi. Vai arī viņi domā, ka būs kaut kādi publiskie operatīvie darbinieki, kuri būtu tie runātāji?» neizpratnē vaicā advokāts.