Lietuvas valdība atbalstījusi neviennozīmīgi vērtēto virsmežniecību reformu, kuras gaitā pašreizējo 42 virsmežniecību vietā tiktu izveidots viens valsts uzņēmums Lietuvas valsts meži. Galīgais lēmums šai jautājumā vēl jāpieņem Seimam.
Kā pēc valdības sēdes trešdien, 8.martā, izteicies vides ministrs Ķēstutis Navicks (Kęstutis Navickas), ministrija šīs reformas izstrādē balstījusies uz daudzu valstu pieredzi, izņemot Latviju.
«Latvijas paraugam mēs nesekojām. Latvijas pusē saskatām vairākus problemātiskus aspektus – Latvijas uzņēmums ir komercializēts. Mēs gribam paturēt gan to vērtību, kas saistīta ar vides aizsardzību, gan reģionu attīstību, tādēļ mums paliks gandrīz visi darbinieki. Cits aspekts – Latvijā pats uzņēmums pieņem lēmumus par ciršanas apjomiem, bet pie mums to reglamentē likums un valdība,» viņš norādījis.
Premjerministrs Sauļus Skvernelis (Sauļus Skvernelis) izteicis pārliecību, ka parlaments lēmumu par mežu nozares reformu pieņems jau pavasara sesijā un reāli pārkārtojumi varēs sākties nākamā gada sākumā. Pēc viņa teiktā, valdības lēmums ir pirmais solis šai virzienā.
Tiesa gan, Seimā šobrīd reformu pārliecinoši atbalsta vienīgi opozīcijā esošā Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti. Valdošie sociāldemokrāti, kā arī opozīcijas partijas Kārtība un taisnīgums un Liberāļu kustība piedāvātos pārkārtojumus kritizē un negatavojas par tiem balsot, bet parlamenta lielākā frakcija – Zemnieku un zaļo savienība – galīgo lēmumu šai jautājumā vēl nav pieņēmusi.
Gaidot valdības lēmumu, pie Ministru kabineta ēkas trešdien notika Lietuvas zaļo kustības rīkota protesta akcija, kuras dalībnieki pauda viedokli, ka pašreizējā sistēma ir efektīva un darbojas labi un patstāvīgu virsmežniecību modelis gan dabai, gan valstij, gan ekonomikai ir vislabākais. Kā izteicās kustības vadītājs Rimants Brazjulis, viena valsts uzņēmuma izveidošana nozīmē, ka darbu zaudēs vairāki tūkstoši cilvēku, kā arī mazie uzņēmumi, kas nodarbojas ar mežu ciršanu un stādīšanu, un bankrotēs arī mazie gateri.
Savukārt premjers uzskata, ka pašlaik mežu nozare ir politizēta, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ vērojama pretestība reformai.
Lietuvas Vides ministrija ir pārliecināta, ka virsmežniecību apvienošana vienā uzņēmumā ļaus efektīvāk apsaimniekot valsts mežu bagātības. Valdības pārstāvji norāda, ka administratīvo funkciju centralizēšana un teritoriālo struktūrvienību skaita samazināšana ļautu gadā ietaupīt desmit miljonus eiro uzņēmuma līdzekļu un līdz trim miljoniem eiro no valsts budžeta.
Tomēr kritiķi reformu uzskata par sasteigtu. Zaļzemnieku pārstāve, Seima Vides komitejas deputāte Virgīnija Vingriene (Virginija Vingrienė) nesen izteicās, ka tā nenesīs lielāku nozares caurskatāmību, vienīgi sekmēs valsts mežu privatizāciju, turklāt ļaus lielajiem koksnes pārstrādes uzņēmumiem krietni lētāk iegādāties mežus, bet mazie uzņēmumi var tikt nogremdēti.
Šobrīd visus Lietuvas valsts mežus pārvalda Lietuvas galvenā virsmežniecība un 42 virsmežniecības. 2018.gadā Lietuva grib pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD) un, kā norāda valdība, šai nolūkā mežu nozares reforma valstij ir nepieciešama.
Iepriekšējā valdība plānoja izveidot lielākas virsmežniecības, taču Seims pret to iebilda un ar likumu noteica, ka Lietuvā jābūt 42 virsmežniecībām.
Ref:224.000.103.574