Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Bērnu tiesību jomā Lietuvas likumdevēji virzās uz maigāku attieksmi pret bērnu fizisku ietekmēšanu no vecāku puses, nekā tas ir pašlaik. Pēdējos gados Lietuvā bijis spēkā stingrs, Norvēģijas parauga regulējums, tomēr kāda bērna atņemšana pēc publiskas iepēršanas, likusi likumdevējiem mainīt domas.
2017.gada sākumā Lietuvas sabiedrību šokēja gadījums, kad tika zvērīgi piekauts un no miesas bojājumiem gāja bojā kāds četrgadīgs zēns. Notikušais pamudināja valsti aizliegt visa veida vardarbību pret bērniem, tostarp bērnu sodīšanu ar fizisku aizskaršanu.
Savukārt 2018.gada nogalē Kauņā kāda māte sabiedriskā vietā iepēra savu bērnu. Tas noveda pie tā, ka Kauņas pilsētas Bērnu labklājības departaments pieņēma lēmumu atņemt mātei bērnu, kam sekoja pretreakcijas vilnis no sabiedrības un, jo sevišķi, konservatīvi noskaņotu aktīvistu puses, ka Lietuva nonākusi līdz neapdomīgi liberālam bērna tiesību regulējumam.
Īpašu satraukumu otrajā gadījumā izraisīja tas, ka lēmumu bērna pēršanas gadījumā bija uzticēts pieņemt kādai amatpersonai, kura iepriekš bijusi notiesāta par dokumentu viltošanu un naudas izsaimniekošanu lielā apmērā.
Ieklausoties kritikā, kas vērsta pret stingro regulējumu, šonedēļ Lietuvas Seims ar lielu balsu pārsvaru atbalstījis jaunus grozījumus Likumā par bērna tiesību aizsardzības pamatiem. Pirms pieņemt gala vārdu par grozījumu pareizību, likumdevēji vairākas nedēļas veltīs tam, lai apspriestos ar ģimeņu un citām sabiedriskām organizācijām, kā arī ar speciālistiem.
«Tas, ko redzam ir divu pieeju sadursme. Viens uzskats ir, ka valstij jābūt tiesībām plaši iejaukties ģimenēs, ja tas attiecas uz bērna audzināšanu. Otrs uzskats, kam pievienojos arī es, aizstāv pieeju, ka ģimene ir mūsu sabiedrības kodols un ka 98% ģimeņu pašas labi tiek galā ar grūtībām to iekšienē. Attiecīgi es sliecos atbalstīt mūsu ģimenes un pieeju, ka valstij ģimenes situācijās būtu jājaucas, cik vien iespējams, maz,» tā situāciju skaidroja konservatīvā spārna deputāts Jons Dagis (Jonas Dagys).
Iecerētie likuma grozījumi pēc būtības paredz nesteigties ar bērna atņemšanu, bet gan pāriet uz regulējumu, ka lielāka uzmanība tiek pievērsta tam, kāds situācijas atrisinājums būtu paša bērna labākajās interesēs.
Fiziskas vardarbības jēdzienu plānots grozīt tā, ka to attiecina tikai uz darbību, kas nodara nopietnas sāpes. Tas nozīmē, ka bērna satveršana un paraušana aiz auss vai tās sažņaugšana, kas, iespējams, ir izplatītākais fiziska soda mērs Lietuvas ģimenēs, likuma jaunajā redakcijā būtu pieņemama rīcība.
Grozījumi līdztekus paredz, ka vecāki nedrīkst atstāt bērnu pieskatīt vecākam brālim vai māsai, ja tie nav sasnieguši 14 gadu vecumu. Iecerēts arī stingri ierobežot to personu loku, kuri drīkst valsts vārdā pieņemt tik nozīmīgus bērna tiesību jautājumus, kā, piemēram, bērna izņemšana no ģimenes.